Pusdiena

Pusdiena 21.01.2018

Pusdiena

Pusdiena 22.01.2018

Katoļu arhibīskaps Stankevičs pārliecinājis ZZS deputātus neatbalstīt Stambulas konvenciju

Stankevičs pārliecinājis ZZS deputātus neatbalstīt Stambulas konvenciju

Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs pārliecinājis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātus neatbalstīt Stambulas konvenciju. Tā Latvijas Radio norāda ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Dokumenti

Stambulas konvencija

Lejuplādēt

55.79 KB

Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju Latvija jau ir parakstījusi, taču valdībā iestrēdzis konvencijas ratificēšanas likumprojekts. Konvenciju politiķi vērtē pretrunīgi, jo tajā iekļauti termini, kas konvencijas kritiķiem raisa bažas par ģimenes vērtību aizsardzību.

Līdz ar Stambulas konvencijas nokļūšanu Ministru kabineta dienaskārtībā kristīgo baznīcu vadītāji atkārtoti nosūtījuši valdībai vēstuli ar iebildumiem pret to.

Baznīcu skatījumā konvencija „paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Satversmi”.

Katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pagājušajā nedēļā apmeklēja Zaļo un zemnieku savienības frakciju Saeimā. Tuvākajā laikā arhibīskaps tikšoties arī ar Nacionālās apvienības un „Saskaņas” deputātiem. Brigmanis iepriekš konvenciju atbalstīja, taču pēc sarunas ar Stankeviču Brigmanis domas mainījis. “Stankeviča kungs diezgan daudz par šiem jautājumiem runāja. Es neiedziļināšos visās detaļās.

Bet ir vairāki jautājumi, kas liek šaubīties par to, ka šī Stambulas konvencijas ratifikācija tādā veidolā, kāda viņa ir, nav pretrunā Latvijas Satversmei. Mēs arī neatbalstīsim kopdzīves likumu, kad viņš nāks uz Saeimu,”

sacīja Brigmanis.

Pret konvenciju iestājušies visi ZZS frakcijas deputāti, taču ZZS pārstāvošais valdības vadītājs Māris Kučinskis no vērtējuma atturas. Premjers stāsta, ka šobrīd diskusijā par konvenciju valdot emocijas. Pirmdien konvenciju bija plānots skatīt valdības komitejā, tomēr tā no darba kārtības tika izņemta. Kučinskis stāsta, ka ratificēšanas likumprojekts paredz konvenciju piemērot atbilstoši Latvijas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, taču šobrīd vēl tiekot pētīts, vai konvencija nav pretrunā ar Latvijas pamatlikumu.

“Satversmē paustais par ģimeni, protams, mums ir svarīgs. Tieši tāpēc, man šķiet, tā izpēte ir vajadzīga, cik tālu Stambulas konvencija apdraud mūsu Satversmi, cik tālu ne. Ja pastāv arī variants, ka šo atrunu var vienkārši tā noprotestēt, protams, jautājums kļūst sarežģīts,” sacīja Kučinskis.

Iebildumi pret konvenciju ir Tieslietu ministrijai, kuru vada Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs.

Arī viņš iebilst pret konvencijā lietoto jēdzienu „sociālais dzimums”. “Sociālā dzimte un sociālais dzimums. Šie jēdzieni tiek iekļauti izglītības sistēmā, un starp dzimumiem veidotas 70 dzimtes, līdz ar to arī civilstāvokļa aktu sistēmā ir būtiskas pārmaiņas, kas Latvijai absolūti nav pieņemamas,” sacīja Rasnačs.

Šobrīd “Vienotība” ir vienīgais Saeimā pārstāvētais politiskais spēks, kas konvenciju atbalsta. Līdz ar to šajā Saeimas sasaukumā, visdrīzāk, konvencijas ratificēšanai balsu nepietiks. “Vienotību” pārstāvošais labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), kas konvenciju Latvijas vārdā parakstīja 2016. gadā Bulgārijā, joprojām uzskata, ka Latvijai tā ir vajadzīga. “Viennozīmīgi mēs atbalstām šīs konvencijas ratifikāciju, jo jautājumi, kas saistīti ar vardarbību un vardarbību ģimenē, nekur nav pazuduši, un šī konvencija ir tieši pret to. Nekādus riskus neredzu, un visas Eiropas Savienības valstis, demokrātiskās valstis, ir atbalstījušas šīs konvencijas pieņemšanu un vairāk nekā puse ir ratificējušas, un nekādi brīnumi nav notikuši,” norādīja Reirs.

Šobrīd Stambulas konvenciju ir parakstījušas 46 valstis, taču ratificējušas – 28. Pēdējā konvenciju ratificējusi Šveice, kas to paveica pagājušā gada nogalē.

Ziņots, ka vēl 2016. gadā Latvija bija pēdējā Stambulas konvenciju neparakstījusī Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr pērn pēc asām diskusijām valdība nolēma parakstīt šo konvenciju. Ministru kabinetā pret lēmumu gan iebilda Nacionālā apvienība, kuras pārstāvja Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija pauda bažas par riskiem, ko konvencija varētu radīt Satversmei. Pamatojums bija ārpakalpojumā iepirkta juridiskā analīze, kuras autori ministrija izvēlējas viņas nostājas dēļ.  Šis process izraisīja gan valsts augstāko amatpersonu, gan nevalstisko organizāciju kritiku pret Rasnaču. Tomēr tika mobilizēti arī ministra un konservatīvo vērtību atbalstītāji.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti