Brigmanis pauda, ka ZZS pašlaik nav vēlmes pēc lielākas ietekmes koalīcijā, bet atzīst – ZZS neizvairīsies no nostājas paušanas atsevišķos jautājumos.
ZZS frakcijas vadītājs arī nepieļauj, ka pēc prezidenta vēlēšanām varētu tikt nomainīta valdība.
Tai pašā laikā Brigmanis uzsvēra iepriekš pausto nostāju, ka koalīcijas līgums pēc būtības vairs nav spēkā, jo vienreiz pārkāpts līgums neliedz to pārkāpt vēlreiz. „Mēs jau neizmantosim to ļaunprātīgi,” piebilda politiķis, sakot, ka ZZS mērķis nav gāzt valdību. Viņš arī klāstīja, ka kopumā sadarbības gars koalīcijā neesot zudis.
Savukārt „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzina, ka ZZS vēlme pēc premjera amata ir jūtama. „Visa Latvija varēja vērot cirku, kas pagājušajā nedēļā notika saistībā ar atklātu vai aizklātu prezidenta ievēlēšanu. Arī šobrīd – pagājušajā nedēļā mēs vienojāmies, ka virzīsim grozījumus, kas attiecas uz „notikto atslēgu" principu. Uzrunājām arī opozīciju; tā piekrita. Sestdien, svētdien notikušas dīvainas sarunas, un opozīcija pēkšņi nav gatava piekrist un nepiekrīt arī „zaļzemnieki”,” stāstīja Āboltiņa.
Taujāts par slepenajām sarunām ar opozīcijas partijām nedēļas nogalē, Brigmanis to nenoliedza: „Mēs vienmēr runājam ar opozīciju.”
Arī opozīcijas deputāte Inguna Sudraba (NSL) intervijā „Rīta Panorāmai” stāstīja, ka no koalīcijas partijām mēdz atskanēt telefona zvani brīdī, kad redzams, ka varētu nepietikt balsu kādam balsojumam.
Apņēmīgi turpinās darbu
Āboltiņa gan piebilda, ka „šī ir vienīgā iespējamā koalīcija, lai arī kādas būtu spekulācijas ar matemātiku (..) Tas ir mūsu pienākums parādīt, ka mēs spējam kādas politekonomiskas, kas varbūt ir kādai partijai, nolikt malā”.
Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš kopumā pozitīvi vērtēja līdzšinējo valdības darbu un pauda apņēmību turpināt darbu visu 12.Saeimas sasaukuma laiku.
Jau ziņots, ka asu vārdu apmaiņu koalīcijā izraisīja 5.februāra Saeimas sēdes galīgais balsojums par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja, ka Saeima prezidentu ievēlētu atklāti. Pēc vairākām pārbalsošanām un kvoruma noraušanas mēģinājumiem balsojums arī nenotika. Šis jautājums tiks pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi, tomēr ir paguvis radīt nopietnu spriedzi koalīcijā, jo ZZS uzskata, ka partneri ir nopietni pārkāpuši koalīcijas līgumu.
Balsojumā par Satversmes grozījumu nodošanu komisijām vispirms ar vienas balss pārsvaru uzvarēja to pretinieki – ZZS, „Saskaņa” un „No sirds Latvijai”. Tomēr „Vienotība”, Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība lūdza par to pārbalsot. Pēc pāris reižu pagarinātā pārtraukuma Saeima nolēma tomēr pāriet pie nākamā jautājuma.
Saeimā demonstrētās domstarpības starp valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību parlamenta kuluāros uzjundījušas runas par Zaļo un zemnieku savienības vēlmēm vājināt partneru pozīcijas ar mērķi nākotnē iegūt valdības vadītāja krēslu.
Tāpat parlamenta kuluāros izskan, ka ZZS esot vēlme nomainīt vienu no valdības partneriem, proti, VL-TB/LNNK, pieaicinot koalīcijā "No sirds Latvijai" (NSL). Šāda iespēja gan netiek izskatīta nopietni, jo kopumā šīm trim partijām būtu vien 51 balss, ieskaitot Veiko Spolīti, kurš ir izstājies no "Vienotības", tomēr turpina sadarboties ar partijas frakciju. ZZS gan noliedz, ka gribētu veikt izmaiņas koalīcijas sastāvā, un uzskata, ka, pat mainoties premjeram, darbs jāturpina pašreizējai koalīcijai.
