Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Borovkovs norādīja – būtu jārunā par to, ka tādās iestādēs kā KNAB, policijā, militārajās struktūrās nevajadzētu darboties arodbiedrībām.
“Tur ir liela darba specifika, kas saistīta ar diskrētu operatīvo darbu. Protams, varbūt sekretāri vai tehniskais personāls varētu būt [arodbiedrībā], bet dienesta attiecībās esošajiem nevajadzētu būt,” sacīja jurists.
Komentējot martā pieņemtos un pretrunīgi vērtētos grozījumus KNAB likumā, Brovkovs tos vērtēja atzinīgi, paužot, ka tas “sistēmiski saliek konkrētus akcentus regulējumā”. Viņš cer, ka KNAB tagad varēs sākt normāli strādāt.
Pret grozījumiem gan iebilda KNAB arodbiedrībā, paužot, ka Jaroslavs Streļčenoks jauniegūto varu vēlas izmantot ļaunprātīgi.
Grozījumi KNAB likumā tapa pēc tam, kad pērnā gada oktobrī satraukumu par KNAB darbības spējām pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Lai labotu norādītos robus KNAB likumā, Saeimā tika virzīti tā grozījumi, par kuriem eksperti pauda bažas, ka OECD rekomendāciju aizsegā tiek virzīti pretrunīgi grozījumi.
KNAB likuma grozījumi ievērojami stiprinās KNAB neatkarību, taču vienlaikus būtiski pieaugs KNAB vadītāja vara, to intervijā Latvijas Radio atzina "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.
