Arodbiedrības uzskata – iecere plānota uz darbinieku un viņu bērnu rēķina
LBAS iebilst pret darba devēju ierosinājumu noteikt, ka pirmā darba nespējas diena tāpat kā šobrīd varētu būt neapmaksāta, bet par otro un trešo dienu darba devējs maksātu 60% līdzšinējo 75% vietā. Par laiku no ceturtās līdz astotajai dienai darba devējs maksātu 70% līdzšinējo 80% vietā, bet no devītās dienas valsts maksātu slimības pabalstu 75% apmērā no algas, nevis 80% no desmitās dienas, kā tas ir šobrīd.
LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu, jo tas tiekot plānots uz darbinieku un viņu bērnu rēķina.
Persona, kas pelna 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas, slimības lapas pirmajās deviņās dienās saņem par trešdaļu mazāk naudas, nekā strādājot. Ņemt slimības lapas bez pamatojuma nav izdevīgi un netrūkst ļaužu, kas uz darbu dodas, neskatoties uz savu veselības stāvokli. Tāpēc, samaksu samazinot vēl vairāk, tas notiktu vēl biežāk.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa sacīja: "Mēs varam arī paskatīties to ķēdes reakciju, ja darbinieks brauc sabiedriskajā transportā, aizved bērnu uz dārziņu, uz skolu, ierodas darbā, noteikti infekcija, slimība izplatās."
Turklāt apslimuši darbinieki nav produktīvi.
Sociālās garantijas pret izmaksām ekonomikai
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norādīja, ka darba nespējas apmaksa jāveido tā, lai motivētu cilvēku atgriezties darbā un lai cilvēki to neizmantotu negodprātīgi. "Šis darba nespējas lapu apjoms izmaksā daudz valsts ekonomikai, mums nav mehānisma, kas motivētu atgriezties darba tirgū," sacīja Gorkšs.
LDDK vadītājs atzīmēja, ka pašlaik Latvijas ekonomikai darba nespējas lapas izmaksā daudz un tas dragājot valsts konkurētspēju.
Taču LBAS oponē — jo labākas ir sociālās garantijas, jo labāka ir ekonomika. Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ņem slimības lapas. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda: "Lielā mērā slimības lapu skaits ir atkarīgs arī no tā, kā darba devēji organizē savu darbu uzņēmumā, kā attiecas pret darbiniekiem, pret viņu vajadzībām."
Piemēram, vietās, kur trūkst darbinieku, esošajiem nākas strādāt virsstundas vai darba vides novērtējumos mēdz ignorēt darbinieku viedokli par darba apstākļiem. Arodbiedrību savienība norādīja, ka mazināt slimības pabalstu būtu riskanti arī pieaugušo cenu dēļ.
Arodbiedrības neizslēdz streiku pie ieceres virzības
"Tātad ir jāņem vērā, ka veselības aprūpes pakalpojumi un arī zāles ir kļuvuši ievērojami dārgākas pēdējā laikā," piebilda Baldzēns.
Viņš norādīja, ka nedrīkst graut cilvēku uzticību sociālajām garantijām, jo tam var būt tālejošas sekas.
Ja darba devēji virzīs savus priekšlikumus, tad LBAS sasauks ārkārtas padomes sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Baldzēns neizslēdz arī streika vai protesta akcijas iespējamību, jo darba nespējas lapu apmaksas samazināšana ir vispārējs visas nozares skarošs jautājums.
