Bondars stāstīja, ka Reģionu apvienība balsoja par Mūrnieces apstiprināšanu amatā, jo cerēja, ka viņa kļūs par veiksmīgu Saeimas priekšsēdētāju, taču tas nenotika un viņas “uzticības kredīts iztērēts”.
Bondars norādīja, ka Mūrnieces darbība, piemēram, atbildot uz LRA jautājumiem pēdējā termiņa dienā, pēdējā minūtē, izskatās pēc birokrātiskās pieejas, nevis vēlmes sniegt atbildes, piemēram, par jaunu Saeimas ģenerālsekretāres amatu.
Viņš sacīja, ka apvienība turpinās runāt ar citiem spēkiem par neuzticības izteikšanu Mūrniecei.
19.oktobrī Reģionu apvienības frakcijas nolēma virzīt jautājumu par neuzticības izteikšanu Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un viņas atcelšanu no ieņemamā amata. Tagad notiks konsultācijas ar LRA nodaļām, biedriem un atbalstītājiem, un pēc tam jautājums par neuzticības izteikšanu Mūrniecei tiks izskatīts ar parlamentā pārstāvošajām politiskajām partijām.
LRA pārmet Mūrniecei selektīvu attieksmi pret politiskajām partijām un vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, neaicinot vairākas Saeimas partijas, tostarp Latvijas Reģionu apvienību, iesaistīties darbā Latvijas Republikas simtgades rīcības komitejā vai vienpersoniski lemjot par Saeimas ģenerālsekretāra posteņa izveidi.
Tāpat LRA pārmet Mūrniecei “divkosīgo rīcību jautājumā par deputātu atalgojuma iesaldēšanu, kad vārdos viņa publiski pauž atbalstu šādai rīcībai, vienlaikus ar parakstu akceptējot atalgojuma palielināšanu vai, piemēram, gan Saeimas politisko spēku, gan sabiedrības šķelšana valsts drošībai svarīgā bēgļu jautājuma risināšanā”.
