Dienas ziņas

Siguldas ielās tirgo Latvijas preces

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Smiltenes novadā ūdenstilpē krasi samazina ūdens līmeni

Blomes iedzīvotāji bažīgi par remontdarbu kvalitāti vietējā hidroelektrostacijā

Smiltenes novada Blomes iedzīvotāji pauž satraukumu, ka remontdarbi vietējā hidroelektrostacijā, viņuprāt, nenorit saskaņā ar noteikumiem – ūdens līmenis krities pārāk strauji, un tas rada briesmas ūdenstilpē mītošajām zivīm un gliemenēm.

Par dīķa kādreizējo ūdenslīmeni liecina ūdenstilpes krasti. Tā gultnē redzamas arī gliemežnīcas un arī dažas vēl dzīvas gliemenes. Nevienu mirušu zivi gan neredz, un, kā paredz Valsts vides dienesta izstrādātie noteikumi, ūdenslīmeni šādā gadījumā ir jāsamazina tik lēni, lai zivis spēj pārvietoties uz Nigras upes gultni.

Ja, ūdenslīmeni samazinot, izveidojas lāmas jeb ar ūdeni piepildītas ieplakas, tad zivis no tām arī jāpārvieto uz upes gultni. Šādi darbi te tiek veikti, lai varētu atjaunot hidroelektrostacijas pārgāznes aizvarus.

Slūžu sistēma uzstādīta 2001. gadā un savu laiku ir jau nokalpojusi, Valsts vides dienesta veiktajās pārbaudēs secināts, ka kļuvusi pat bīstama.

“Nigras HES aizvirtņi tiek remontēti, jo viņi ir nolietojušies, praktiski avārijas stāvoklī. Tāpēc notiek šī ezera nolaišana. Vēl jālaiž ir, vairāk nekā metru zemākam jābūt, tā, ka paliks upes gultne,” norāda Smiltenes novada Blomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs.

Ūdens līmenis šobrīd tiek samazināts nedēļas laikā, bet rekonstrukcijas darbus Nigras hidroelektrostacijas īpašnieks, kas ir uzņēmums SIA GM, sāka plānot jau janvārī. “Šeit, kā redzams, tas viss izskatās šausmīgi, bet ir tā, ka viss nolaists atbilstoši tam, kā tika izvirzīti nosacījumi, tas ir 15 centimetri stundā. Cik varēja saprast no īpašnieka un kādi ir ieraksti būvdarbu žurnālos, tas ir ticis attīrīts vēl lēnāk, līdz ar to

pārkāpumus šeit konstatēt nekādus nevar, jo viss tiek darīt tā, kā no mūsu puses ir izvirzīts,” norāda Valsts vides dienesta vides inspektors Toms Arnavs.

Līdzīga pieredze rāda, ka zivju resursu samazinājums, veicot šādus darbus, nav liels, jo lielākoties tās laikus patveras no briesmām, aizpeldot. Atjaunot visbiežāk nākas karpu un līņu resursus, kuri, ūdenslīmenim samazinoties, ierakušies dūņās. Šīs esot zivis, kas aptuveni divu trīs gadu laikā arī atjaunojas savā iepriekšējā daudzumā. Zivīm, kuras dzīvo upes gultnē, pagaidām pietiekot gan skābekļa, gan barības vielu.

“Arī tie zivju resursi, ka it kā tiks iznīcināti vai procesā nebūs saglābjami, - pēc tam tiek veikts aprēķins, kādi ir zaudējumi, un tie zaudējumi tiek segti. Zivju resursi tiek atjaunoti sākotnējā līmenī, kā tie bija,” stāsta Arnavs.

Atsedzot dīķa gultni redzams, ka tajā ir ne tikai vecā Smiltene-Valmiera ceļa vieta ar betona stabiem, bet arī celmi no pirms vairākiem desmitiem gadu nocirstiem kokiem, kas makšķerniekiem neļaujot te izlikt tīklus un tā veikt pārlieku lielu nozveju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti