Bērnudārzos jauno pieeju mācībām jau īsteno, bet neskaidrību vēl daudz

Jau pusotru mēnesi bērnudārzos strādā pēc jaunajām vadlīnijām, kurās galvenais uzdevums ir apgūt dzīvē noderīgas prasmes. Pirmsskolas skolotāji atzīst, ka it kā saprotot, kā mērķi sasniegt, tomēr vienlaikus neskaidrību vēl esot daudz. Kā īstenot vadlīnijās nospraustos mērķus dzīvē, diskutēja Pierīgas pirmsskolas iestāžu vadītāji un pedagogi.

Šajā mācību gadā kompetenču pieejā balstīts saturs ieviests pirmsskolas izglītības iestādēs. Arī līdz šim bērnudārzu audzēkņu galvenais uzdevums bija apgūt prasmes, tagad mainījusies vien apmācības metode.

“Vairāk redzēsim tādas lietas, kas neizskatās pēc mācību līdzekļiem. Dabas materiāli, dažādas sīklietiņas, ar kurām bērns var darboties un veidot savu izpratni. Tās ir reālas lietas, par kurām bērnam rodas patiesa izpratne no īstenības, nevis no bildītes,” stāsta projekta ''Skola 2030'' vecākā eksperte Arita Lauka.

Salīdzinot ar gatavošanos laiku, tagad pedagogi jau jūtoties drošāki un zinošāki. Tomēr joprojām ne visiem ir pārliecība, ka uzsākts pareizs virziens un mērķis tiks sasniegts.

“Pietrūkst varbūt sakārtotības un varbūt tādas tiešas skaidrības pedagogiem, kas tad tur galā būs, ko no viņiem gaida un kas šobrīd ir jādara. Bet process notiek,” saka Olaines sākumskolas direktora vietniece Velda Veinberga.

Pierīgas pirmsskolas pedagogu konferences dalībniekus ar muzikālu priekšnesumu sveica bērnudārza ''Ieviņa'' audzēkņi. Bērniem tā ir iespēja ne vien padziedāt, bet arī apgūt uzstāšanās prasmi, kas arī ir viena no daudzajām kompetencēm. Tomēr viena no svarīgākajām ir prasme lasīt un rakstīt.

“Protams, mēs mācāmies  gan lasīt, gan matemātiku, gan visu pārējo, arī rakstīt, bet tas notiek bišķiņ savādāk. Nav piespiedu formā, ka tu tagad sēdi un raksti, bet mēs, piemēram, ejam ārā dabā, vērojam. Arī lasīt - mēs kaut kur redzam izkārtnes, redzam burtus,” stāsta bērnudārza “Zvaigznīte” vadītāja Maija Ukstiņa.

Burti pie sienas ir arī vecāko bērnu grupiņās. Arī ābece esot atrodama, vien tagad to vairāk izmantojot individuālajām nodarbībām. Kopīgajās nodarbībās  tiek pielietota spēļu metode.

Par spēlēšanos stāsta izglītības psiholoģe Kristīne Tomsone: “Dažkārt uzskata, ka spēlēšanās - tas jau bērnam ir tad, kad galīgi nav ko darīt, viņu palaiž spēlēties. Nē, tur ir pamatojums un zinātniski pētījumi, kādas prasmes un tieši dzīvei vajadzīgās prasmes [apgūst].

Ja mēs iepriekš gatavojām bērnus skolai, tad šobrīd, kā es esmu sapratusi, tas mērķis ir gatavot dzīvei.”

Vienlaikus grupiņā notiek vairākas aktivitātes, un katrs bērns izvēlas sev tīkamāko. Pedagogam gan jāuzrauga, lai nedēļas laikā ikviens būtu piedalījies dažādu kompetenču apgūšanā. “Vecākiem ir jāizskaidro, ir jārāda, ir jādalās pieredzē, un tad tas kopējais darbs nesīs augļus,” norāda bērnudārza “Avotiņš” vadītāja vietniece Silvija Riekstiņa.

KONTEKSTS:

No 2019. gada 1. septembra stājās spēkā jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, paredzot kompetenču izglītību. Savukārt gadu vēlāk spēkā stāsies pilnveidotais pamatizglītības standarts, kas nosaka, ko un kā mācīsies skolēni no 1. līdz 9. klasei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti