Dace Voitkeviča kopā ar ģimeni un desmit gadus veco dēlu dzīvo aptuveni 40 kilometru attālumā no Rīgas. Viņas bērnam ir īpašas vajadzības un diagnoze – autisms. Bērniem ar autismu vajadzīgo ABA terapiju valsts neapmaksā. Arī citi speciālisti ir par maksu, aptuveni 25 eiro par vienu nodarbību. No dzīvesvietas Dace kā dēla asistente zēnu regulāri ved pie speciālistiem Rīgā un Jelgavā. Vēl līdz asistentu algu reformai viņa mēnesī saņēma 120 eiro transporta izdevumu segšanai. Pašlaik ceļa nauda jāmeklē pašai.
"Iespējams, ka dažas ģimenes būs spiestas atteikties savus bērnus vest uz regulārām rehabilitācijām," uzsvēra sieviete.
Līdz ar reformu apmaksā tikai ceļu uz skolu un atpakaļ. Bet skola daudziem bērniem ir salīdzinoši tuvu dzīvesvietai. Tādējādi turp var nokļūt arī bez auto. Kas attiecas uz ārstniecību, transporta izdevumus tagad kompensē vienīgi uz hemodialīzes vai ķīmijterapijas procedūrām. Uz citiem gala mērķiem personīgā transporta izdevumus vairs neapmaksā. Pamatojums – vecāki varot izmantot sabiedrisko transportu, kas šiem bērniem un viņu asistentiem ir bez maksas.
"Daudziem bērniem ar invaliditāti vai nu tehnisku iemeslu, vai psiholoģisku iemeslu dēļ sabiedriskais transports nav izmantojams. Vai viņš ir organizēts tā, ka, lai nokļūtu uz Rīgu, man kādas trīs stundas būtu jāpavada ceļā. Es uzskatu, ka tas jautājums ir jārisina, tikko tas ir parādījies," norādīja Voitkeviča.
Risināt iepriekš minēto aicinājis arī Tiesībsarga birojs, uzsverot, ka jārod iespēja paplašināt iespēju bērniem ar invaliditāti saņemt papildu atbalstu transporta izdevumu kompensēšanai.
"Tiesībsarga ieskatā nav atbalstāmi, ka jaunajā sistēmā atbalsts pienākas tikai konkrētu darbību veikšanai, piemēram, nokļūšanai izglītības iestādē vai dienas centrā, kamēr brauciens pie ārsta vai uz rehabilitāciju netiek kompensēts," norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Labklājības ministrijā saka, no transporta izdevumu plašākas kompensēšanas atteikušies, jo to izmantojusi tikai neliela daļa asistentu jeb aptuveni tikai katrs desmitais. Pastāv iespēja, ka pie transporta plašākas apmaksas tomēr atgriezīsies.
"Šī ir viena no pozīcijām, ko mēs ļoti nopietni apsveram, ka tā būtu tā, ko mēs varētu noteikumos iekļaut," norādīja ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Pašlaik ministrijā rēķinot, cik tas varētu izmaksāt. Cerot uz kļūdas labošanu, mamma Dace Voitkeviča turpinās vest savu dēlu uz nodarbībām. Bet tas ģimenei finansiāli ir papildu slogs.
"Bērniem ar īpašām vajadzībām tikpat kā nav reģionos nodarbību. Tās visas tiek organizētas Rīgā. Un es esmu gatava savu bērnu vadāt uz šīm nodarbībām ar cerībām, ka tas viņam palīdzēs nākotnē dzīvot sabiedrībā. Nevis saņemt pabalstus, bet pašam strādāt," uzsvēra Voitkeviča.
Cik ģimenes izvadāšanas izdevumu dēļ no ieguldīšanas savu bērnu attīstībā ir atteikušās? Uz šo jautājumu atbildes nav.
KONTEKSTS:
Daļa vecāku kritiski vērtē jauno bērna ar īpašām vajadzībām asistenta un aprūpes mājās modeli, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Labklājības ministrijā norāda, ka gada beigās, kad beigsies pārejas periods, vērtēs, vai modeli mainīt. Jau neilgi pēc jaunā modeļa ieviešanas vecāki norādīja uz problēmām. Vēloties samazināt birokrātiju invalīdu asistentiem, samazināts arī valsts apmaksāto stundu skaits. Izrādījās, ka arī jaunajā modelī birokrātijas ir pietiekami.