Meklējam mājokļus bēgļiem Latvijā – šādā ierakstā sociālajā tīklā “Facebook” vēstīts, ka lētu dzīvesvietu meklē kāds vientuļais tēvs ar diviem bērniem no Afganistānas, kam piešķirts alternatīvais statuss, kā arī divas irākiešu ģimenes ar diviem un trim bērniem, kas saņēmušas bēgļu statusu uz pieciem gadiem.
Kā norāda ieraksta autore, ar dzīvesvietas meklējumiem mēģinājusi palīdzēt Irākas biedrība Latvijā.
Bet teju visi no simt apzvanītajiem dzīvokļu saimniekiem, padzirdot par bēgļiem, uzreiz teikuši nē vai nometuši klausuli.
Pēc statusa saņemšanas bēgļi Muceniekos drīkst uzturēties, kamēr tiek atrisināts personu apliecinošo dokumentu un bankas konta jautājums. Tas parasti aizņem vidēji desmit dienas, un tad gan “Mucenieku'' teritorija viņiem ir jāatstāj.
Bēgļiem, ko esam apņēmušies uzņemt brīvprātīgi, Iekšlietu ministrija savulaik solīja mentoru, kas pēc “Muceniekos” pavadītā perioda palīdzētu atrast lētu dzīvesvietu un darbu. Šīm ģimenēm, kas Latvijā iekļuvušas pār valsts austrumu robežu, šāda palīdzība vismaz šobrīd netiek piedāvāta.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) gan uzsver – šāda situācija nedrīkstētu būt: “Viņiem ir tieši tādas pašas tiesības, kā šīm personām, kas eventuāli varētu tikt pārvietotas. – Kā viņiem tikt pie tā mentora? – Skaidrs, ka tas.... tas ir labs jautājums. Un es ceru, ka arī Nodarbinātības valsts inspekcijas pārstāvji sniegs atbalstu.”
Ministrs arī vairākkārt uzsver – bēgļi, kas saņēmuši statusu, vairs nav Iekšlietu, bet citu ministriju pārziņā. Piemēram, dzīvesvietas jautājums esot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildība.
Taču risinājumu konkrētajai situācijai nepiedāvā arī VARAM. “Tīri konsultatīva palīdzība, vai tāda nav paredzēta? – Nē, nu kā viņi kļūst par Latvijas iedzīvotājiem, viņiem, no vienas puses, ir visas tiesības, no otras puses – visi pienākumi,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Pēc bēgļa statusa saņemšanas Latvijā pienākas 139 eiro mēneša pabalsts viena gada garumā. Par katru nākamo ģimenes locekli, arī bērniem – vēl nepilni simt eiro. Kā norāda Gerhards, bēgļiem tāpat kā citiem Latvijas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir iespēja pretendēt uz pabalstu no pašvaldības.
Taču, kā skaidro biedrības “Patvērums ''Droša māja”'' pārstāvis – bez deklarētas dzīvesvietas tas nav iespējams. “Nav deklarācijas, nevar vērsties sociālajā dienestā, sociālais dienests nevar palīdzēt apmaksāt šo te dzīvesvietu.
Nu, īstenībā cilvēkam bezmaz vai jāiet uz patversmi dzīvot, jo citu alternatīvu gandrīz nav,” atklāj biedrības jurists Alvis Šķenders.
Tieši šādu risinājumu piedāvā Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”): “Ja tā ir ģimene ar bērniem, mēs varam palīdzēt ar krīzes centru un ar patversmēm. Patversmē viņiem arī ne tikai teorētiski, bet praktiski ir iespēja deklarēt savu dzīvesvietu.”
Arī krīzes centrā gan iespējams uzturēties tikai vienu vai divus mēnešus, pēc tam īres dzīvoklis tik un tā jāatrod. Kā norāda Ušakovs, apmēram pēc nedēļas Rīgā darbu sāks bēgļu koordinācijas centrs, kas šādās situācijās varētu palīdzēt.
