Bažījas par negodīgu balsošanu Rīgas apkaimju projektu konkursā

Līdz 19. septembrim iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko kādas no Rīgas apkaimes pārstāvošas nevalstiskās organizācijas, biedrības vai nodibinājuma iesniegto projektu. Par to, kas šķiet tīkamākais, ir iespējams nobalsot. Balsošanas beigās tie projekti, kas būs saņēmuši vislielāko atbalstu, tiks īstenoti. Rīgas dome šim mērķim ir atvēlējusi pusmiljonu, bet vienam projektam ne vairāk kā 100 000 eiro.

Balsot var internetā, bet arī Rīgas domes apmeklētāju centros, kas galvaspilsētā ir kopumā pieci. Daudzās no apkaimēm, kuras pieteikušas projektus, šādu centru nav, tādēļ šo projektu pārstāvji ir bažīgi par negodīgu konkurenci, jo atsevišķās apkaimēs ir plašākas iespējas balsot.

Bažījas negodīgu balsošanu Rīgas apkaimju projektu konkursāKristaps Feldmanis

    Balsot par Rīgas apkaimju projektiem var internetā, kā arī piecos Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centros. Tie atrodas Dzirciema, Āgenskalna, Maskavas forštates, Centra un Vecrīgas apkaimēs. To projektu, kas atrodas ārpus šīm apkaimēm, autori uzskata, ka šādi balsošanas noteikumi rada negodīgu vidi, jo, piemēram, iedzīvotāji, kuri nelieto internetu, var nobalsot apmeklētāju centros. Tādēļ lielākas iespējas savākt balsis ir tām apkaimēm, kuru iedzīvotājiem apmeklētāju centri ir pieejamāki. Tā uzskata, piemēram, Jaunciema attīstības biedrības valdes loceklis Ivars Zviedris, kura pārstāvētā biedrība arī ir iesniegusi projektu konkursā.

    "Galvenais, kādā veidā visa cīņa notiek, ir balsošana. Tad iedomājaties – viena liela apkaime, kur dzīvo 10 000 cilvēki un otra, kurā ir pāris tūkstoši. Ja pieņemam, ka abās apkaimēs ir proporcionāli vienādi daudz sociāli aktīvi cilvēki, tad tik un tā zaudēs mazākā apkaime. Sanāk, ka tas, kas lielāks, tas vinnēs. Otra pamatlieta ir visa tā balsošana notiek divos veidos. Viens ir elektroniskais balsojums, un otra lieta ir klātienes balsošana. Un tie [balsošanas] punkti ir vai nu centrā, vai Pārdaugavā, bet, iedomājieties, Jaunciema apkaimē ir 2000 iedzīvotāji un puse vismaz ir pensionāri. Tad viņiem, gandrīz kā uz vēlēšanām. Censoņi, kas grib sev vairāk balsu, jāorganizē autobuss, lai viņus vestu un viņi balsotu. Tas nav labi izdomāts," sprieda Zviedris.

    Viņš norādīja, ka Jaunciemā ir bibliotēka, kurā varētu kaut uz dienu norīkot iespēju balsot. Līdzīgi vajadzētu darīt visās apkaimēs.

    Dārziņu iedzīvotāju biedrības vadītāju Maiju Stefani neuztrauc tas, ka pilsētas centrālo apkaimju iedzīvotājiem ir plašākas balsošanas iespējas. Viņa uzskata, ka balsojums domes apmeklētāju centros sastāda salīdzinoši mazu daļu no kopējā balsu skaita. Tomēr viņa piekrīt – negodīgi ir tas, ka lielākām apkaimēm ar savu projektu uzvarēt ir krietni vieglāk.

    "Šo projektu es uztveru kā eksperimentālu, jo tas ir pirmo reizi. Jau ziemā, kad notika nolikuma apspriešana, es jau vērsu uzmanību, ka šī balsošana nebūs ne godīga, ne precīza, ne vienmērīga. Pieņemsim, ka tā ir eksperimenta režīmā un mēs visi kopā paskatīsimies, kā tas strādā. Informācijas lapiņas mēs paši brīvprātīgi staigāsim pa Dārziņiem un metīsim pasta kastītēs, jo esmu uzrunājusi cilvēku grupiņas uz ielām, jauniešus, kuri par šādu iespēju balsot dzird pirmo reizi. Tā kā tā informācija arī līdz visiem neaiziet. Bet šī balsošana nebūs vienīgais kritērijs. Vēl ir otra daļa – kā vērtē eksperti," norādīja Stefane.

    Izskatās, ka informācija skaidri saprotama nav arī pašiem projekta dalībniekiem. Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs norādīja – balsojumā vērā tiks ņemts tikai saņemto balsu skaits.

    "Tie projekti, kas saņems visvairāk balsu un ietilps šajā summa, tie arī tiks īstenoti. Nekādu citu kritēriju nav. Par to lemj tikai un vienīgi iedzīvotāji un citas komisijas nav," norādīja Radzevičs.

    Arī biedrība "Rītabuļļi", kas pārstāv Buļļu apkaimi, ir iesnieguši savu projektu konkursā. Biedrības pārstāvis Dzintars Līcis ir gandarīts par Rīgas domes iniciatīvu un nekādu netaisnību nesaskata.

    "Man liekas, ka Rīgas domes pakalpojumi ir aizsniedzami. Tiešām var nobalsot internetā. Var palīdzēt kaimiņi. Vismaz mūsu pusē palīdz viens otram. Un galu galā Rīgā var aizbraukt visur," norādīja Līcis.

    Jautāts, vai ir godīga balsošana Rīgas apkaimju projektu konkursā, biedrības "Rītabuļļi" pārstāvis sacīja: "Mēs esam mazākā apkaime – mums ir 270 deklarētie iedzīvotāji. Mēs, protams, ar Āgenskalnu ar tuvu pie 30 000 jebkurā gadījumā zaudētu, tā kā mēs varētu būt tie, kas visvairāk ir "apbižoti". Bet no otras puses – ir konkurss, ir noteikumi. Nekad tie nebūs taisnīgi pret visiem. Varbūt var kādu "sietu" uzlikt – balsu skaits pret deklarētajiem iedzīvotājiem.

    Bet nu šis ir pirmais projekts. Es domāju, ka Rīgas dome pēc tam izdarīs secinājumus un kaut ko pamainīs uz priekšu."

    Rīgas domē norādīja, ka jau šobrīd ir izdarāmi secinājumi par to, kas būtu darāms labāk.

    "Varbūt, ka būs jāpalielina saskarsmes varianti klātienē un īpaši jāuzrunā seniori, kuri nelieto modernās tehnoloģijas. Domāju, ka mēs uzlabosim to, ka ikviens iedzīvotājs varēs iesniegt projektu un, protams, tas būs jautājums par informēšanas kampaņu nākamajā reizē daudz ievērojamāku un nozīmīgāku," vērtēja Rīgas domes izpilddirektors.

    Radzevičs gan arī atzina, ka neredz problēmu tajā, ka ir atšķirīgs apkaimju iedzīvotāju skaits, jo ir apkaimes, kuras projektu konkursā nav pārstāvētas, līdz ar to no šim apkaimēm paliek "brīvās balsis". Šie cilvēki, kā jebkurš cits, var balsot par jebkuru projektu.

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti