Iecerēm Rīgas apkaimēs atvēl pusmiljonu. Projektus izvēlēsies paši rīdzinieki

500 000 eiro Rīgas budžetā šogad pirmo reizi būs pieejami iedzīvotāju iesniegtiem projektiem, kas Rīgas apkaimēs paredz iekārtot, piemēram, spēļu laukumus, uzstādīt kādu soliņu vai iestādīt kokus. Par pieteiktajām idejām varēs balsot, un pašvaldība īstenos populārākās no tām. Tieši balsošanas aspekts gan šajā iecerē ir visdiskutablākais: no vienas puses, ar to cer veicināt iedzīvotāju iesaisti, no otras – zaudētājos var palikt mazākās Rīgas apkaimes.

ĪSUMĀ:

  • "Līdzdalīgā budžetēšana" pasaulē nav nekas jauns; princips iestrādāts arī Rīgas budžetā.
  • Viena projekta vērtība nedrīkstēs pārsniegt 100 000 eiro; šogad varētu būt līdz 60 projektu.
  • Projektu atbilstību vērtēs komisija; atbalstītos projektus nodos sabiedrības balsojumam.
  • Biedrības projektus varēs iesniegt līdz vasarai; balsot varēs vienu vai divas nedēļas jūlijā.
  • Plānots, ka no nākamā gada projektus varēs iesniegt jebkurš iedzīvotājs.

Pagaidām pilotprojekts

Rīdzinieki balsojot varēs cīnīties par atbalstu infrastruktūras projektiem pusmiljona eiro vērtībāMāra Rozenberga
    "Līdzdalīgā budžetēšana" pasaulē nav nekas jauns – tas ir demokrātisks process, kurā iedzīvotāji paši var lemt, kā tērēt daļu no publiska budžeta. Šī ideja attīstījās 20. gadsimta 80. gados Brazīlijā un pašlaik dažādās formās tiek īstenota daudzviet pasaulē. Šāda principa iestrādi arī Rīgas budžetā par savu līdz šim lielāko sasniegumu uzskata pērn dibinātā Rīgas apkaimju alianse un tās pārstāvis Kaspars Spunde.

     

    "Šogad tas ir pilotprojekts, un ne viss ir gatavs tādā stadijā, kā mēs to gribētu. Bet priekš pilotprojekta viss ir sagatavots – tas ir pusmiljons eiro, un šogad Rīgas apkaimju biedrības varēs iesniegt izvērtēšanai līdz pat trim projektiem. Rīgā ir ap 20 apkaimju biedrību, tā ka lēšam, ka tie varētu būt līdz pat 60 projektiem. Viena projekta vērtība nedrīkst pārsniegt simt tūkstošus eiro," teica Spunde.

    Pašvaldības izveidota komisija izvērtēs projektu atbilstību nolikumam un atbalstītos nodos sabiedrības balsojumam.

    "Es domāju, ka tā ir lieliska demokrātijas skola. Cilvēki tiek aicināti iesaistīties pilsētas pārvaldē, un viņiem rada sajūtu, ka viņi ar savu darbu var ietekmēt lietas un procesus. Tas ir ārkārtīgi svarīgi," sacīja Spunde.

    Spunde vada Čiekurkalna biedrību un pieļāva, ka balsošanai varētu iesniegt vairākus projektus. Lielākais sapnis esot par savu skeitparku.

    Līdzīgas vēlmes ir arī netālu esošajai Brasas biedrībai – basketbola laukums, ierobežota suņu pastaigu teritorija, bērnu velotrase, skeitparka elementi un soliņi vairākās vietās. Tie ir tā saucamie "mazās infrastruktūras projekti".

    Jābūt uz pašvaldības zemes

    "Tas var būt soliņš, varbūt koks, pieturvieta, sporta laukums – jebkas, kas attiecas uz infrastruktūru. Tā nav nauda pasākumiem. Un svarīgi, ka tas būtu uz pilsētai piederošas un publiskā lietošanā esošas zemes," skaidroja Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs ("Gods kalpot Rīgai").

    Atrašanās uz pašvaldības zemes ir viens no faktoriem, kas sašaurinās iespējas pieteikt projektus.

    Piemēram, Mangaļsalā pašvaldībai pieder vien daži zemes gabali un tie nav apkaimes centrā, atzīmēja Mangaļsalas iedzīvotāju biedrības vadītāja Ramona Innusa. Biedrība nolēmusi iesniegt projektu, kurā pašvaldību lūgtu ierīkot peldvietu pie Vecdaugavas.

    "Tā ir pilnībā aizaugusi ar niedrāju, blakus atrodas no padomju laikiem ierādītas dārziņu teritorijas, tur ir diezgan piemēslots. Būtu jāiztīra šie niedrāji, jāsaber smilts krastā, jo pamatne ir dūņaina. Varbūt jāierīko kāds soliņš, atkritumu urna. Nu, tādas elementāras lietas," stāstīja Innusa.  Pie ūdeņiem dzīvojošajiem mangaļsaliešiem pašlaik neesot nevienas publiskas peldvietas.

    Arī Dārziņu apkaime redz iespēju caur jauno programmu uzrunāt pašvaldību sakārtot Daugavas piekrasti.

    "Varbūt vienā vai divās vietas iedzīvotāji paši saviem spēkiem ir izveidojuši kādas kāpnes, lai var nokāpt pie upes. Kādreiz mums solīja, ka promenāde nāks līdz mums, bet reāli projekta šai promenādei nav. Tāpēc viens no variantiem ir, ka mēs projekta ietvaros varētu kaut ko tādu pieteikt,” stāsta biedrības vadītāja Agita Vismane-Bitmane.

    Viņa gan atzīst, ka daudz akūtākas Dārziņos ir citas problēmas – ceļi bez ietvēm, apgaismojuma trūkums. Taču šādus projektus jaunajā programmā pieteikt nevarēs, jo to sakārtot būtu domes pamatuzdevums.

    "Un, ja mēs piedāvāsim viņiem tā vietā kādu skaistu objektu, diez vai viņi balsos. Jo viņiem svarīgāk būtu aiziet līdz autobusam sausām kājām un pa apgaismotu ceļu,” sprieda Vismane-Bitmane.

    Mazās biedrības bažīgas

    Dārziņu biedrības vadītājai raizes dara arī potenciālā finansējuma aplēses iesniedzamajiem projektiem – apkaimju aktīvisti ne vienmēr ir finansisti un būvniecības eksperti. Mazās biedrības ar skepsi raugās arī uz principu, ka naudu iegūs populārākie projekti sabiedrības balsojumā.

    "Skaidrs, ka uzvarēs tās apkaimes, kurās ir ļoti liels iedzīvotāju skaits. Mangaļsalā tas ir tikai pusotrs tūkstotis, un to nevar salīdzināt ne ar Sarkandaugavu, ne Pļavniekiem. (..) Tāpēc labas idejas varētu arī nerealizēties," bažījās Ramona Innusa no Mangaļsalas biedrības.

    Apkaimju alianses pārstāvis Kaspars Spunde izteica cerību, ka nākotnē to varētu risināt kā Eirovīzijā – par savu projektu balsot nedrīkst.  Taču tas prasītu atlasīt balsotājus pēc deklarētās dzīvesvietas, ko pašvaldība pašlaik nevarot izdarīt.

    Bet izpilddirektors Radzevičs iesaka iesniegt projektus, kas varētu pārliecināt arī citas apkaimes.

    "Te, varētu teikt, pat ir ļoti svarīgi tādi pārrobežu projekti. Nevis tādi ļoti lokālpatriotiski – nenāc manā pagalmā –, bet tādi, ko varētu atbalstīt arī citi iedzīvotāji," klāstīja Radzevičs.

    Termiņi pilotprojekta gadā būs saspringti – līdz vasarai biedrības varēs iesniegt projektus, tad tos izvērtēs, bet jūlijā vienu vai divas nedēļas par tiem varēs balsot gan internetā, gan klātienē. Tas nozīmē, ka projektu īstenošanai dzīvē pašvaldībai paliks vien daži mēneši. Plānots, ka no nākamā gada projektus varēs iesniegt jebkurš iedzīvotājs. Kādēļ Rīgas dome ar šādu ideju nenāca klajā agrāk, bet tikai pēc Apkaimju alianses pamudinājuma?

    "Apkaimju alianse, ja nemaldos, nodibinājās tikai pagājušogad. Arī varētu prasīt – kāpēc tikai tagad, jo tā taču ir tik saprotama lieta! Mēs kopā augam – arī izpratnē par budžeta lietošanu," sprieda Rīgas pilsētas izpilddirektors.

    Piemēra labad jāpiebilst, ka jau labu laiku līdz šādai izpratnei ir izaugusi netālā Tartu pašvaldība Igaunijā, kur līdzīga programma darbojas septīto gadu. Kā Latvijas Radio informēja Tartu pašvaldības pārstāve Liliana Luka, pilsētā šai programmā ik gadu atvēl 200 000 eiro, un viena projekta summa nedrīkst pārsniegt 100 000. Balsošana elektroniski un klātienē ilgst nedēļu. Iepriekšējos gados pēc iedzīvotāju ierosmes iekārtoti vairāki sporta un atpūtas laukumi, amfiteātris, iekārtotas pastaigu takas un atjaunotas margas upes krastā. 

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pilsētvide
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti