Pirmā tikšanās ar bāriņtiesām un pašvaldībām notika piektdien, 9. augustā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) uzskata, ka patlaban bāriņtiesas ne vienmēr atbildīgi pilda to uzdevumus, tāpēc tāss varētu pārņemt valsts. Skaidrību piektdien gūt vēl neizdevās, un konkrētu vīziju iecerēts izstrādāt līdz decembrim.
“Es aicināju arī pašvaldības un bāriņtiesas nākt ar idejām, nevis būt negatīviem. Nedaudz vēlāk tas būs jāskatās arī kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, bet šobrīd līdz gada beigām tiks izveidots modelis vispār kā tāds, kādu mēs to saredzam. Skatoties arī, kā pārraudzībā tas būs - vai tā būs Tieslietu ministrija vai Labklājības ministrija,” norādīja Petraviča.
Pašvaldības, kas patlaban ievēl bāriņtiesu vadību un atbild par bērnu tiesībām savā teritorijā, aizvien nevēlas atteikties no tām uzticētajām funkcijām.
Bāriņtiesu asociācijas vadītāja Aurika Zīvere uzsver, ka neziņā par nākotni vairāku bāriņtiesu darbinieki vēloties pamest šo darbu.
"Es esmu saņēmusi vairākus zvanus no kolēģiem, kas saka – vai mums vispār ir vērts turpināt strādāt bāriņtiesu sistēmā? Nav drošības sajūtas, nav sapratnes par to, kas nākotnē būs. Kā būs? Un kā veidosies bērnu tiesību aizsardzības sistēma?" stāstīja Zīvere.
Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, īpaši izveidota darba grupa sāks strādāt nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Latvijā bāriņtiesu sistēma ir nepietiekami kontrolēta un nereti tās nedarbojas bērnu interesēs balstītos lēmumos. Savā revīzijā Valsts kontrole arī secinājusi, ka bāriņtiesas mēdz vilcināties ar vecāku tiesību atņemšanu vai bērnu izņemšanu no ģimenēm un to dara tikai brīdī, kad ir apdraudēta bērna drošība vai pat dzīvība. Tāpat joprojām ir bāriņtiesas, kuras uzskata, ka bērnam labāka vieta ir bērnunams, un brīdī, kad bērnu izņem no ģimenes, tam nemaz nemēģina meklēt aizbildņus vai audžuģimenes. Tas viss secināts aprīlī publicētāja Valsts kontroles revīzijā par ārpusģimenes aprūpi. Daudz kritizētas arī konkrētas pašvaldības.
