Līdz šim plašākajos treniņlidojumos alianses gaisa telpā virs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piedalīsies desmit NATO dalībvalstis – Beļģija, Vācija, Spānija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija un ASV - un divas alianses sadarbības programmas „Partnerattiecības mieram” dalībvalstis – Somija un Zviedrija.
To galvenais mērķis ir trenēt NATO Ātrās reaģēšanas vienību, kas pilda gaisa telpas patrulēšanas operāciju alianses gaisa telpā virs Baltijas valstīm un Baltijas valstu bruņoto spēku karavīru iemaņas tuvā gaisa atbalstā, kā arī pilnveidot gaisa telpas kontroles dienestu prasmi dibināt sakarus un pārbaudīt procedūras, kā arī veicināt Baltijas un Ziemeļvalstu ciešāku sadarbību un apliecināt NATO apņemšanos garantēt starptautisko drošību un sabiedroto spēku solidaritāti.
Plašākā treniņlidojumu daļa norisināsies Ādažu poligonā, kur Latvijas Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopters „Mi-17” un „Mi-2”, kā arī Zviedrijas Gaisa spēku iznīcinātāji „JAS-39 Gripen” un Norvēģijas Gaisa spēku iznīcinātāji „F-16” atbalstīs Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku gaisa atbalsta kontrolieru un apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju vingrinājumu. Latvijas bruņoto spēku rīkotie dažādi apvienotā gaisa un sauszemes vingrinājuma scenāriji dos iespēju kontrolieriem un novērotājiem parādīt apgūtās iemaņas, kā koordinēt gaisa atbalstu sekmīgai kaujas operāciju izpildei, tostarp no gaisa iznīcinot sauszemes mērķus.
Vingrinājumā piedalīsies arī Pretgaisa aizsardzības divizions, Ādažu poligonā izvēršot primārās novērošanas radaru "PS-70" un vairākas raķešu sistēmas "RBS-70" apkalpes, tādējādi izmantojot iespēju trenēties ar reāliem gaisa mērķiem.
Vienlaikus treniņlidojumos iesaistītie iznīcinātāji, tostarp arī Somijas Gaisa spēku iznīcinātāji „F/A-18” un Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji „Eurofighter Typhoon”, veiks kopējus gaisa operāciju treniņus – mērķu pārtveršanu, pavadīšanu un piespiešanu nolaisties, pārvietošanos uz rezerves lidlaukiem un degvielas uzpildi gaisā, ko nodrošinās ASV un Vācijas Gaisa spēku degvielas uzpildes lidmašīnas „KC-135” un „A310”. Šie treniņlidojumi notiks aptuveni 6000 metru augstumā, tāpēc iedzīvotājiem nebūs dzirdami un redzami no zemes.
Atbilstoši scenārijam „JAS-39 Gripen”, atgriežoties bāzē, simulēs ārkārtas situāciju, kurā tās pilots būtu spiests katapultēties. Līdz ar to tiks simulēta arī katapultējušos iznīcinātāju pilotu meklēšanas un glābšanas operācija Saldus novadā ar Valsts robežsardzes vai bruņoto spēku helikopteru. Savukārt nokritušās lidmašīnas meklēšanas vingrinājumā operācijā tiks iesaistīti arī civilie mediķi, glābēji un policisti, kā arī Zemessardzes vienības, kurām būs jāveic ne tikai notikuma vietas apsardze, bet arī lidmašīnā esošās munīcijas neitralizēšana.
Gaisa telpas kontroli un ziņošanu par treniņlidojumiem veiks NATO Apvienotais Gaisa operāciju centrs Ūdemā, Vācijā, un Baltijas Apvienotais kontroles un ziņošanas centrs Karmelavā, Lietuvā, kā arī NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidmašīna un iesaistīto valstu gaisa telpas kontroles centri.
Treniņlidojumi turpina pierādīt alianses solidaritāti, partnerību un integritāti. Kamēr citas NATO dalībvalstis nodrošina patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm, Igaunija, Latvija un Lietuva nodrošina profesionāli sagatavotu un savietojamu reģionālo gaisa telpas novērošanas koordinācijas centru Karmelavā, kā arī labi apmācītus un kvalificētus gaisa atbalsta kontrolierus un apvienotā uguns atbalsta priekšējos novērotājus, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu alianses spēju attīstībā.
Treniņlidojumi, kas notiek jau kopš 2008.gada, ir nodrošinājuši komandvadības un kontroles vingrinājumus alianses Gaisa spēkiem un atkārtoti apliecinājušas NATO solidaritāti Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Šie treniņlidojumi ir pierādījuši, kā NATO garantē drošību savā gaisa telpā.
Kopš pērn veiktās Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā alianses gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm gaisa telpas nodrošina četrkāršs lidmašīnu skaits, nozīmīgi uzlabojot reaģēšanas spējas.
Patrulēšanu pašreiz veic Itālijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem „Eurofighter Typhoon”, kurus atbalsta Polijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem "MiG-29" no Šauļiem, Lietuvā, kā arī Spānijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem „Eurofighter Typhoon” no Emari, Igaunijā. Savukārt Malborkā, Polijā, ir izvietoti Beļģijas Gaisa spēku iznīcinātāji „F-16”.
Savukārt maija sākumā patrulēšanu kā vadošā valsts Šauļos, Lietuvā, sāks Norvēģija ar iznīcinātājiem „F-16”. Tos atbalstīs līdz šim vadošās valsts - Itālijas - Gaisa spēku iznīcinātāji „Eurofighter Typhoon”. Savukārt Emari, Igaunijā, dežūru pārņems Lielbritānijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem „Eurofighter Typhoon”, bet Malborkā, Polijā, izvietotie Beļģijas Gaisa spēku iznīcinātāji „F-16” dežūru turpinās līdz vasaras vidum.
