Baltijas bataljonā piedalīsies no katras valsts pa vienai rotai, tas ir nedaudz virs simts cilvēkiem."Bataljonā būs trīs rotas un igauņi ir gatavi vēl piedāvāt papildus atbalstošu elementu. Bet kopumā tas ir visu trīs Baltijas valstu kopīgais projekts, kur katra valsts attiecīgi piedalās," skaidroja Pabriks.
Runājot par to, kad bataljons varētu tikt izveidots, Pabriks teica, ka visi priekšdarbi varētu būt paveikti 2015.gadā, lai bataljons būtu spējīgs savu darbību uzsākt 2016.gadā.
NATO Reaģēšanas spēki (NRF) ir Alianses galvenais militārais mehānisms un spēj nodrošināt ātru militāru reakciju krīžu gadījumā, tostarp arī aizstāvēt Alianses dalībvalstis.
NRF ir augstas gatavības, tehnoloģiski attīstīti, daudznacionāli spēki. Tos veido sauszemes, gaisa, jūras un speciālo operāciju komponenti, kurus var izvietot operācijas, kur vien tas ir nepieciešams.
NRF pamatā ir Alianses dalībvalstu deleģētas militārās vienības, kuras tās uz 12 mēnešiem atvēl dežūrai spēkos. Proti, šīs vienības šajā laikā atrodas savās valstīs, taču ir gatavas operatīvi pārdislocēties uz operācijas rajonu arī tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas.
NRF ir piedalījušies divās NATO humanitārajās operācijās – viesuļvētras "Katrīna" radīto seku likvidēšanas operācijā ASV 2005.gada septembrī un oktobrī un zemestrīces seku likvidēšanas operācijā Pakistānā no 2005.gada oktobra līdz 2006.gada februārim. 2004.gadā atsevišķi NRF elementi iesaistījās arī Vasaras olimpisko spēļu drošības pasākumos Atēnās un Afganistānas prezidenta vēlēšanu norises nodrošināšanā.
Aizsardzības ministrija norāda, ka NRF ir jāspēj reaģēt jebkuru krīžu gadījumos jebkuros apstākļos, tāpēc ir nepieciešams regulāri pārbaudīt to gatavību.
Latvija ir piedalījusies NRF sākot no 2006.gada 2.pusgadā, kad dežūrā stājās Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) vads.
