Kols klāstīja, ka Baltijas valstis ASV Eiropas Drošības un sadarbības komisiju (ASV Helsinku komisija) īpašajā noklausīšanās vērsušas uzmanību ne tikai uz NATO austrumu flangu, bet tieši uz Baltijas valstīm, kuru aizsardzības plāns apstiprināts pavisam nesen un kas aktivizēts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
"Bet mēs redzam procesus, kas notiek otrajā kaimiņvalstī Baltkrievijā. Tā de facto ir Krievijas Federācijas sastāvā, tai skaitā arī militārajā jomā. Līdz ar to tas paver jaunus izaicinājumus drošības aizsardzības arhitektūrā un nekavējoties prasa pārskatīt līdzšinējos reaģēšanas, aizsardzības plānus. Tas ir tas, uz ko mēs aicinām – nevilcināties paralēli tai palīdzībai, kas tiek sniegta Ukrainai, un stiprināt austrumu flangu, tai skaitā Baltijas valstis," sacīja Kols.
Pēc viņa teiktā, Baltijas valstu parlamentārieši īpaši vērsuši uzmanību uz to, ka aizsardzībā ir akūti svarīga gaisa telpas aizsardzība un tai nepieciešamās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
"Baltijas valstīs mums diemžēl vispār nav pretgaisa aizsardzības sistēmu. Tas ir tas, ko mēs absolūtu vienbalsīgi trīs Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju vadītāji aicinājām ASV, kam ir gan resursi, gan līdzekļi, gan tehniski risinājumi, – meklēt veidus, kā mēs jau tūlītēji varam izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas Baltijas reģionā," teica Kols.
Kols sacīja, ka viņš kolēģiem ASV skaidrojis, ka Baltijas reģionā ir pastiprināta ASV bruņoto spēku klātbūtne, bet lielākoties tā ir militāro mācību dēļ. ASV minējušas, ka varētu pagarināt mācības un līdz ar to arī savu klātbūtni Baltijas valstu reģionā uz nenoteiktu laiku.
"Līdz ar to mēs varētu aicināt, ka NATO var ieplānot [Baltijas valstīs] pretgaisa aizsardzības mācības (..) un izvietot mobilās pretgaisa aizsardzības sistēmas [Baltijas reģionā]. Un tas neprasa mēnešus, tas ir dienu, nedēļu jautājums," sprieda Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.
KONTEKSTS:
NATO austrumu valstis Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija, kas atrodas tuvu Krievijai, vēlas spēcīgāku NATO reakciju. Arī Latvijas prezidents Egils Levits pavēstīja, ka Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze, lai aizsargātu valsti pret jebkādu potenciālo Krievijas agresiju.
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.
