Vērojot pēdējā laika Ukrainas veiksmīgās militārās operācijas nemiernieku iegrožošanai, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis prognozē, ka visai drīzā laikā konfliktā gaidāms lūzuma punkts. Pagaidām gan pāragri prognozēt, kurai pusei par labu.
„Šis būs izšķirošs brīdis – nākamās nedēļas: vai nu Ukrainas armija gūs tiešām reālu uzvaru pār separātistiem, vai arī tiks atrasti jauni mehānismi, kādā veidā tiks pastiprināta separātistu darbība,” teica Vējonis.
Pagrieziena punkts var izrādīties no Krievijas uz Ukrainu sūtītās humānās palīdzības kravas patiesais saturs.
„Vai tā satur tikai nemilitāras preces – ūdeni, guļammaisus, pārtiku – vai tur tomēr ir bruņojums. Ja nemiernieki iegūst kādu papildu bruņojumu – vai nu tā ir artilērija, papildu mīnmetēji vai smagais bruņojums, tad šis konflikts var vēl ieilgt,” uzsver Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Krievija arī aktīvi turpina savu militāro muskuļu demonstrēšanu. Ministrs izceļ mācības pie Pleskavas. „Notiek mācības desantniekiem, kur iesaistīti aptuveni 3000 karavīru, koncentrējot treniņus uz nepazīstamas teritorijas ieņemšanu un objektu aizsardzību. Viennozīmīgi tiek trenēti uzbrukuma scenāriji, kas vēlreiz apliecina to, ka Krievija visās savās rīcībās, ko veic, prezentē sevi no agresora aspekta,” uzsver aizsardzības ministrs.
Baltijas jūras neitrālajos ūdeņos regulāri tiek manīti Krievijas kara un izlūkkuģi, un arī zemūdenes. Šie ir iemesli, kādēļ Baltijas valstis NATO samitā septembrī turpinās uzstāt uz alianses spēku klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā.
„Viens scenārijs neapšaubāmi ir kādas speciālas NATO bāzes izveidošana, un publiskajā telpā ir izskanējis, ka varbūt Polijā tāda bāze. Tas ir viens no scenārijiem. Otrs scenārijs ir, ka visās Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā pastāvīgi uzturas NATO karaspēks uz rotācijas principa bāzes, līdzīgi kā tas ir ar gaisa patrulēšanu,” norāda ministrs.
Vācijas kanclere Angela Merkele gan iepriekš publiski bažījusies, ka jauna NATO bāze Krievijas pierobežā lieki saasinās attiecības ar agresoru. Latvijas eksperts ir pretējās domās. „Vēsture ir parādījusi, kādas ir bijušas neitralitātes politikas sekas. Arī pirms otrā pasaules kara Baltijas valstis centās ieturēt neitralitāti. Tas mums diez ko labi neizvērtās,” atgādina Cepurītis. „Tāpēc pašlaik šī alianšu pieeja, ka mēs esam pievienojušies gan ES, gan NATO un ka mēs redzam tur savus partnerus, tas ir viens no Latvijas politikas balstiem. Es domāju, ka rīcība, mēģinot vēl vairāk iesaistīt NATO palīdzību Latvijā, ir pareiza,” viņš saka.
No Pentagona ceturtdien arī saņemta ziņa, ka oktobrī, militāro mācību vajadzībām, uz trim mēnešiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā no ASV tiks ievesti “M-1 Abrams” tanki, bruņutransportieri un kājnieku kaujas mašīnas, kā arī aptuveni 600 karavīru.
