Rīgas patversmes vīriešu nodaļā Maskavas ielā ir 170 vietas, bet tagad ar tām ir par maz. Cilvēkiem darbinieki iesaka dodies uz kādu citu no Rīgas septiņām patversmēm. Kā stāsta patversmes direktore Dagnija Kamerovska, uz ielas gan tik un tā neviens siltuma meklētājs nepaliek.
„Mēs ņemam visus cilvēkus. Ja mums vairs nav gultas vietu un ja ir vairāk par noteikto skaitu, tad cilvēkiem [kaut kas] tiek piedāvāts jebkurā gadījumā. Varbūt tas nav pilns pakalpojums, bet viņi ir siltumā, un viņiem ir iespēja sēdēt, viņiem ierāda krēslus. Kas vēlas palikt, viņi paliek un viņi nenosalst,” saka patversmes direktore.
Ziemā patversmē bezpajumtnieki var uzturēties visu dienu. Lielākā daļa gan izvēlas apmeklēt Rīgas patversmes dienas centru, kur ir bibliotēka, televizori un arī dažādas izglītojošas nodarbības. „Tipisks bezpajumtnieka dienas ritums ir tāds: no rīta viņi atstāj patversmi, tad aiziet uz zupas virtuvi, paēd, un tad paēduši un apmierināti viņi dodas uz dienas centru, un atlikušo dienas daļu pavada dienas centrā,” stāsta Kamerovska.
Pagaidām šis gads patversmei neatšķiras no citiem. Kā katru ziemu, patversme ir pilna. Problēmas sagādā arī alkohols. Tomēr patversmes darbinieki uzsver - daudzi meklē iespējas, kā atgriezties dzīvē. To gan ir ļoti grūti izdarīt. Lielā mērā arī sabiedrības stereotipu dēļ. Piemēram, cilvēkus no patversmēm darba devējus uzreiz uzskata par slinkiem un nevīžīgiem.
Rīgas patversmes sociālā darbiniece Maruta Bubene uzsver, ka sliktos stereotipus veido vien daļa bezpajumtnieku: „Viņi vēlas būt sabiedrībā un nevēlas, lai viņi būtu izstumti no sabiedrības. Ir pretējā grupa, kuri vienkārši veģetē un izmanto katru izdevību gūt kādus materiālus labumus.
Un negribētos, ka, skatoties uz mazu cilvēku grupiņu, veidojas priekšstats par visiem cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā, kuri uzturas patversmē, kuriem nav mājas vairs,” saka sociālā darbiniece.
Aukstajā nedēļas nogalē pieaudzis arī izsaukumu skaits par apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu. Kā stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša, īpaši liels risks nosalt ir cilvēkiem alkohola reibumā, jo tad ir lielāka iespēja ārā aizmigt. „Lai arī liekas, ka mīnusi nav tik lieli, tomēr tie ir pietiekami lieli un laiks ir pietiekami auksts, lai ķermeņa atdzišana varētu iestāties gana ātri. Nokrītot zemē, aizmiegot, ķermeņa atdzišana var sākties pēc 15-20 minūtēm. Ja nav garāmgājēja, kas pamana šo cilvēku, šī iemiegšana var beigties ar nāvi,” skaidro Bukša.
Dienestā atgādina, ka ir svarīgi aukstajā laikā ģērbties silti, kā arī neaizmirst par veciem cilvēkiem, kas dzīvo vieni.
