Panorāma

Jāaudzē nodokļu ieņēmumi

Panorāma

Jauni pārmetumi valsts sekretāram Ē. Eglītim

Augstskolu reforma nonāk valdības darba kārtībā

Augstskolu reforma nonāk valdības darba kārtībā

Latvijā varētu būt mazāk universitāšu, augstskolām mainīties pārvaldes modelis, kurā naudas un stratēģiskos jautājumus risinātu neatkarīgas padomes. To pārziņā būtu arī rektora izvirzīšana. Tās ir galvenās pārmaiņas, ko patlaban virza izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). Augstskolas gan atsevišķām iecerēm iebilst un uzskata, ka reforma ir sasteigta. Neraugoties uz to, jau otrdien, 18. februārī, izglītības ministres plānu skatīs valdībā.

ĪSUMĀ:

  • 54 augstākās izglītības iestādes Latvijā skars vērienīgas pārmaiņas.
  • To, kuras augstākās izglītības pastāvēs un kādā statusā, noteiks vairāki kritēriji.
  • Paredzēts augstskolā izveidot nozares un ārvalstu ekspertu profesionāļu padomi.
  • Tad augstskolas senāts atbildētu vien par studiju un zinātnes jautājumiem.
  • Augstskolas uzskata, ka pārmaiņas vajag, taču uzskata, ka tās virza sasteigti.
  • Par iespēju apvienot mazākas augstskolas vēl tapšot plašāks ziņojums

54 augstākās izglītības iestādes skars vērienīgas pārmaiņas. To, kuras pastāvēs un kādā statusā, noteiks vairāki kritēriji. Plānots, ka universitātēs, kas ir prestižākas, studēs vismaz 4000 studentu un vismaz 65% akadēmiskā personāla būs jābūt doktora grādam.

Tikmēr augstskolām būs mazākas prasības – vismaz 1000 studentu un pusei akadēmiskā personāla doktora grāds. Augstskolām būs jārūpējas par kvalificēta darbaspēka sagatavošanu.

Augstskolas piekrita, ka pārmaiņas vajag. Tai pašā laikā tās kritizē veidu, kā izglītības un zinātnes ministre tās virzījusi apstiprināšanai valdībā. Izmaiņas esot sasteigtas, un pašu augstskolu priekšlikumi palikuši bez ievērības.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons, kurš pats piedalījās reformas plāna izstrādē, ar gala rezultātu nav pilnīgi apmierināts. Esot satraukums par to, cik lielā mērā virzītās pārmaiņas ietekmēs augstskolu skaitu un neatkarību?

"Šis konceptuālais ziņojums tika radīts lielā steigā, neizdiskutējot ar nozari. Jāsaka, arī darba grupā mēs nesaņēmām atbildes uz vairākiem jautājumiem. Netika atbildēts uz jautājumu, vai augstskolas netiks konsolidētas piespiedu kārtā?" klāstīja RSU rektors.

Universitātēs reģionos patlaban studē mazāk nekā 4000 studentu, bet atsevišķās nišas augstskolās un arī augstskolās reģionos studentu skaits nesasniedz pat tūkstoti. Līdz ar to viens no variantiem, kā sasniegt vajadzīgo studentu skaitu, būtu apvienošanās, bet par to plašāks ziņojums vēl tikai tapšot. Ja augstskola strādās kvalitatīvi, arī pie mazāka studentu skaita tai reorganizācija nedraudēšot.

"Šobrīd ir fragmentāra gan programmu kopējā aina, gan arī modernas, mūsdienīgas infrastruktūras izkliedēšana pa visu perimetru. Ja mums ir 54 augstākās izglītības institūcijas, ir grūti saprast, kas vienā tiek izmantots, bet otrā netiek izmantots pilnā jaudā," sacīja Šuplinska.

Otrkārt, ministre piedāvā sadalīt atbildības augstskolu pārvaldībā – nosakot, kas strādā ar akadēmiskajiem, bet kas – ar saimnieciskajiem jautājumiem.

Plānots katrā augstskolā izveidot nozares un ārvalstu ekspertu profesionāļu padomi. Tās kompetencē būtu augstskolas stratēģiskā attīstības izstrāde, budžets un arī rektora izvirzīšana.

Tikmēr augstskolas senāts atbildētu vien par studiju un zinātnes jautājumiem.

"Mēs esam pēdējā valsts Eiropā, kurā [augstskolu] pārvaldē nav ārējo ekspertu. Tāpēc arī ir nepieciešams šķirt lēmējvaru no izpildvaras, un šīs padomes ir viens no šādiem risinājumiem," skaidroja ministre.

Tikmēr Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela atzīmēja: "Katra no šīm jomām prasās pēc atsevišķa konceptuālā ziņojuma, un, ja mēs to saliekam vienā, tad, protams, kvalitāte no tā cieš. Izglītības un zinātnes ministrija nemitīgi papildina šo konceptuālo ziņojumu. Tas ļoti atšķiras no pirmās versijas."

Dienu pirms piedāvāto izmaiņu skatīšanas valdībā Rektoru padome vērsusies pie Ministru prezidenta un ministriem, lūdzot atlikt jautājuma lemšanu uz divām nedēļām. Taču pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdes pirmdien, 17. februārī, pusdienā nolemts, ka ziņojumu otrdien, 18. februārī, uzklausīs un to, visticamāk, arī atbalstīs.

Diskusiju par pārvaldības modeļa maiņu un universitāšu padomju izveidošanu pirms desmit gadiem aizsāka bijušais nozares ministrs Roberts Ķīlis, par ko viņš izpelnījās augstskolu rektoru neuzticību. Tagad šis jautājums aktualizēts līdz ar pērn notikušajām Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām un valdības atteikšanos rektora amatā apstiprināt Indriķi Muižnieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti