Lai pilnībā likvidētu ugunsgrēku Kalnciema ielas namā, VUGD darbiniekiem bija nepieciešamas četras dienas. VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļas komandieris, majors Vilmārs Radivinskis stāsta, ka ēkai varēja sabrukt pārsegums un visa dzēšana notika no ārpuses. Taču, kā izrādās glābēji no ārpuses nevarētu apdzēst ugunsgrēku, piemēram, 20. stāvā.
"Kalnciema ielā bija sarežģīts ugunsgrēks, jo dega ēka visā platībā un tur arī bija iespējams prognozēt, ka varēja sabrukt pārsegums, visa dzēšana notika no ārpuses, netika sūtīti cilvēki iekšā riska zonā. Ja būtu zinājuši, ka tur ir cilvēki iekšā, būtu darījuši visu iespējamo tā, lai dabūtu ārpus riska zonas, bet zinot to, ka cilvēku tur nav, dzēšana notika no ārpuses," stāstīja Radivinskis.
Ja dzēšana notiktu arī no iekšpuses, ugunsgrēku būtu varējis likvidēt, iespējams, pat vienas dienas laikā, pieļauj raidījums. Šai ēkai no ārpuses ugunsdzēsēji varēja piekļūt ar speciālām kāpnēm, taču Rīgā ir arī krietni augtākas ēkas. "Helikopteri izmantot pilsētā nedrīkstam, jo nometot to ūdens daudzumu no augšas, nevar zināt, nevar prognozēt, kas notiks tālāk ar to pašu ēku. Pie mums kāpnes ir 42 metri, ir Rīgā arī auto pacēlājs 43 metri, un augstāk pie mums nav Latvijā tehnikas," atzina Radivinskis.
Speciāli raidījumam "4. studija" tiek demonstrēts tas, cik augstu var pacelt šīs te kāpnes, un, kā noskaidrojas, ja vēja ātrums ir stiprāks par 13 metriem sekundē, tad šis kāpnes nemaz izmantot nevar.Nereti glābējiem traucē arī pie mājas novietotās automašīnas, kā rezultātā pacēlāja kāpnes ir jāliek tālāk, kas, savukārt, samazina maksimālo pieejamo augstumu.
Tas, ka no ārpuses glābēji nevar piekļūt augstāk par 14.stāvu, nenozīmē, ka, piemēram, 20.stāvā ugunsgrēku nevarēs likvidēt. Pirmām kārtām - visām augstceltnēm, jau tās būvējot, tiek piemērotas speciālas ugunsdrošības prasības, ko kontrolē, gan Būvvalde, gan VUGD.
"Būvvalde galvenokārt ugunsdrošības prasības izvērtē pie būvprojekta iesniegšanas un arī tajā stadijā, kad esošais objekts ir jānodod ekspluatācijā. Ja mēs atsevišķi izdalām 3. grupas publiskās būves, tad tur papildus nāk tāds aspekts, ka šīs te būvprojektā risinātās ugunsdrošības prasības vēl papildus izvērtē VUGD un arī viņi sniedz par šīm te jau uzprojektētajām savu atzinumu," teica Rīgas pilsētas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Līdz šim ugunsdzēsēji nav saskārušies ar situāciju, kad augstuma dēļ nespētu veikt glābšanas darbus. Iespējams, ja pilsētā būs arvien vairāk augstceltņu, tas liks domāt par vēl augstāku kāpņu iegādi – citviet Eiropā glābēji jau izmanto pat 90 metru augstas kāpnes.
