Latgalē šāds centrs varētu veidoties Rēzeknē, tieši tur pirmdien uz apaļā galda diskusiju pulcējas audžuģimenes, adoptētāji, sociālie darbinieki un psihologi.
Galvenais mērķis – izveidot efektīvu sistēmu, lai palīdzētu gan bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, gan tiem, kas uzņemas atbildību par šo bērnu audzināšanu.
Šobrīd Latgalē ir ap simts audžuģimenes, kas kopumā audzina pāri par 400 bērnu, vēl liels ir to cilvēku skaits, kas uzņēmušies adoptētāja, aizbildņa vai viesģimenes funkcijas. Ja ģimenēm nereti rodas problēmas audzinot savus bērnus, tad ar pieņemtajiem bērniem ir vēl sarežģītāk - neslēpj sociālie darbinieki, psihologi un pašas ģimenes.
"Rēzeknē šobrīd tiek lemts par apaļā galda diskusijas rīkošanu, kur pieaicinātu attiecīgos speciālistus - bāriņtiesas un sociālos darbiniekus - un lemtu par atbalsta centru veidošanu atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm. Mēs redzam, cik svarīgi cilvēkam ir saņemt šo pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai," saka Latgales audžuģimeņu atbalsta biedrības „Muna sāta” pārstāve un Latgales koordinatore Marija Pupiņa.
Tikai Latgalē ir simtiem bērnu, kas šobrīd palikuši bez vecāku gādības, daļa mīt sociālajās iestādēs, piemērambērnu namos vai krīzes centros, daļa raduši patvērumu audzuģimenēs vai pie aizbildņiem. Tie ir dažādi bērni un dažādas dzīves situācijas, stāsta projekta sociālā darbiniece Ija Tretjuka un Marija Pupiņa. "Pārsvarā problēmas ir ar alkoholu un atstāšanu novārtā un nevēlēšanos viņus izglītot. Ļoti reti tie ir bāreņi, tie ir dzīvu vecāku bāreņi," norāda Tretjuka.
„Šī meitene kļuvusi par mūsu pašu bērnu un tik harmoniski iekļāvās mūsu ģimenē”, tā stāsta 12-gadīgās pieņemtās meitas Sašas aizbildne Anna. Meitene nav radu bērns, vienkārši Annas ģimene, kur abi savi bērni jau lieli un devušies savās gaitās, bijusi vēlme paņemt un audzināt kādu bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, lai tikai tiem nav jādzīvo bērnunamā.
Mēs bijām gatavi ņemt pat bērnu invalīdu, vienalga kādu, taču mums gadījās tik jauka meitene. Draudzene strādāja bāriņtiesā, piezvanīja un pateica, ka meitenei nav kur palikt, jo vecmāmiņa, pie kuras viņa dzīvoja iepriekš, nonāca slimnīcā. Meitenes māte dzīvo Čehijā, viņa ir narkomāne, tēvs atrodas ieslodzījumā, taču bērns tik jauks un talantīgs un tik ļoti vēlas dzīvot normālu dzīvi," klāsta Anna.
Anna, līdzīgi kā citi aizbildņi, šobrīd labprāt apmeklē īpaši veidotas atbalsta grupas. Tā ir iespēja tikties ar speciālistiem un dzirdēt, ar kādām problēmām nākas saskarties citiem audžuvecākiem vai aizbildņiem, kuru bērni sasnieguši pusaudžu vecumu. Problēmu ir daudz un tās ir līdzīgas, atzīst arī Pupiņa. Viņa pati šobrīd audzina sešus pieņemtos bērnus. "(..) Kamēr bērni ir mazāki, tad ar viņiem ir vieglāk ir tikt galā (..)," atzīst Pupiņa.
Sociālie darbinieki, psihologi, psihoterapeiti - tam visam jābūt vienuviet un pieejamam katrā reģionā, uzsver Pupiņa, cerot, ka izdosies šādu atbalst centru izveidot Rēzeknē un lsekmēt to, lai arvien vairāk bez vecāku gādības palikušie bērni nevis mīt bērnunamos, bet rod sev mājvietu normālās ģimenēs.
