Runājot par tehnisko līdzekļu nozīmi, tad ik gadu līdz 50% robežpārkāpēju tieši tiek aizturēti ar robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem. Kā efektīvākos varētu minēt sensorus, videonovērošanas kameras, kas uzstādītas uz novērošanas torņiem, kā arī mobilās novērošanas kompleksi,” sacīja pulkvežleitnants un Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes dienesta organizācijas pārvaldes robežuzraudzības nodaļas priekšnieks Agris Čubars.
Austrumu robežas garumā ir 19 robežtorņi, katrs ir 32 metrus augsts. Čubars uzsver, ka torņi ir vieni no labāk aprīkotajiem visā Baltijā, jo papildus videonovērošanas sistēmai tajos ir ierīkoti tālskatis un siltumuztvērējs.
Par atspaidu austrumu robežas gaisa telpas novērošanā var uzskatīt Rēzeknes novada Audriņu pagastā esošo radaru, kura redzamības rādiuss sniedzas līdz 450 kilometriem. Tas arī ir vienīgais Latvijā, kas spēj identificēt lidojoša objekta augstumu, tiesa tikai 30 kilometru augstumā, atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Šajās situācijās, kad mēs fiksējam to un nav informācijas pretī, kas tas par lidojošu objektu, mūsu iznīcinātāji, NATO iznīcinātāji, kas atrodas Šauļos Lietuvā vai Amari bāzē Igaunijā, dodas uz notikuma vietu, lai fiksētu lidojošo objektu,” skaidro Vējonis.
Tomēr Latvijas teritorijā nav neviena radara, kas varētu fiksēt lidojošus objektus līdz trīs kilometru augstumam. Tāpēc pēc ministra vārdiem, jau nākamgad plānots iegādāties un uzstādīt radarus, kas to spēj. Tāpat 2015. gadā NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros valdība plāno palielināt iznīcinātāju uzturēšanas maksu no pusotra līdz 3 miljoniem eiro.
