Skrundas kaujas 100. gadadienas atcere sākas ar svētbrīdi Skrundas baznīcā. Tieši netālu no šīs vietas pirms gadsimta norisinājās nozīmīgie notikumi. Vēsturiskā situācija tolaik bija smaga – latviešiem vēl nekad nebija bijusi sava valsts, tāpēc īsti neticēja arī 1918. gada 18. novembrī proklamētajai Latvijai. Un vispirms bija jānotic saviem spēkiem.
Pulkveža Oskara Kalpaka vīri zināja – jācīnās par savu valsti, nevis jāsamierinās būt kādas lielvaras sastāvā. Tomēr sākumā neveicās un lielinieku pārsvars lika atkāpties līdz pat Rudbāržiem.
Skrundas kauja bija pirmā uzdrīkstēšanas uzbrukt pārspēkam – tas izdevās, un uzvara pārtrauca neveiksmju ķēdi.
Šo nozīmīgo notikumu Skrundā ik gadu atgādina Karoga diena. Tad toreizējo Skrundas aizstāvju vietā stājas jaunie Skrundas sargi – jaunieši, kuri piedalās sacensībās. Šogad tā bija fotoorientēšanās un arī militārās disciplīnas, kurās tika pārbaudīts komandas gars gan veiklībā, gan precizitātē. Daniels Fridrihsons no Saldus visus pārsteidza ar savām šaušanas prasmēm. "Man mērķis ir būt par zemessargu jau no pieciem gadiem, es gribu aizstāvēt savu valsti," sacīja Saldus vidusskolas 6. klases skolnieks.
Sacensībās piedalījās vairāk nekā 30 komandu no dažādām Latvijas vietām. Uzrunātie jaunieši atzina, ka arī šodien aizdomājas par karavīru drosmi.
"Jā, esmu pateicīga viņiem, ka bija un aizstāvēja, es esmu te dzimusi, paldies viņiem," teica Brocēnu vidusskolas skolniece Rebeka Zakevica.
Ja Latvija savu simtgadi svinēja pērn, tad Latvijas armija šogad, jo tā tika izveidota 1919. gadā. Tāpēc, atzīmējot Latvijas brīvības patieso izcīnīšanas gadu, notiek daudzi atceres pasākumi visa valstī, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas cīņām.
Skrundas kauju kuplināja arī militārās tehnikas parāde un svētku gājiens uz atceres brīdi pie Skrundas kaujas piemiņas akmens.
