Studentu bataljons ir vienīgais no Zemessardzes bataljoniem, kas atrodas Rīgā. Tur dien ap 600 cilvēku – ne tikai studenti, bet visdažādāko profesiju ļaudis – mūziķi, juristi un pat mācītāji. Redzot augošo interesi, bataljons sācis rīkot īpašas Atvērto durvju dienas.
„Pagājušogad mums Studentu bataljonā bija vairākas atvērto durvju dienas gada nogalē, pēc kurām iestājās vairāk nekā 89 zemessargu.
Ja parasti iesaukumā zvērestu dod 10 – 20, tad pagājušogad bija rekords, līdzīgi kā 90.gados,” stāsta kaprālis Jānis Iesalnieks.
Saulainajā 14.marta rītā uz bataljonu Vienības gatvē bija atnākuši apmēram 10 interesentu, lielākoties jau ar skaidru mērķi iestāties Zemessardzē. Arī datorzinātņu students Rolands un komercdarbības studente Elīna, kura Latvijas Radio atzina, ka vēlas „Pirmkārt, pašai sevi pārbaudīt, un ja būs interese, iet arī tālāk. (..) Protams, arī lai būtu pārliecība, ka es zināšu, ko darīt, ja sadzīvē būs tāda situācija, kad vajadzētu rīkoties.”
„Mūs studentu korporācijā sasniedza ziņa, ka var iestāties, un daudzi iestājās. Nedaudz bara instinkts, bet papētīju sīkāk un redzēju, ka ir ļoti daudz interesantu lietu, kas varētu noderēt. Nešaubīgi, tas ir nedaudz arī kontekstā ar to, kas pašlaik notiek apkārt pasaulē,” savu motivāciju iestāties Studentu bataljonā skaidro Rolands.
Karš Ukrainā par labu Zemessardzei licis izšķirties arī uzņēmējam Aigaram un vēsturniekam Normundam. „Domāju, ka tagadējos apstākļos katram kārtīgam vīrietim būtu vismaz jāpārdomā sava attieksme pret valsti un sava vieta Latvijas aizsardzībā,” sacīja Normunds. Savukārt Aigars vēlas „iegūt pārliecību, ka es esmu izdarījis visu iespējamo šajā laikā, kas notiek pasaulē. Nevis stāvēt malā un rakstīt komentārus internetā, bet reāli kaut ko izdarīt un saprast, ka esmu gatavs, ja nu kas. Es gan ceru, ka tā nebūs.”
Par zemessargiem var kļūt Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Interesentus atvērto durvju dienā bataljonā sagaidīja gan pieredzējuši zemessargi, gan tie, kas dienestā ir pavisam nesen. Viņu vidū arī Ralfs Drengers, kurš dienās grib kļūt par profesionālu karavīru.
„Ir cilvēki, kas saka, ka Zemessardze jau nekas nav, viņi tur tikai aizbrauc pa brīvdienām pastaigāt pa mežu. Bet tā nav. Mēs intensīvi mācāmies, mums noteiktas lietas un pamati ir jāzina tāpat kā profesionālajam dienestam,” skaidro Ralfs Drengers.
Kaprālis Mārtiņš Sarma lekcijas laikā iepazīstina ar zemessargu ikdienu un kliedē priekšstatu, ka vajadzības gadījumā aizstāvēt valsti var arī bez īpašām zināšanām.
„Man arī ir pazīstamie, kas saka – priekš kam to armiju, arī Zemessardzē nestāšos, bet, ja būs X stunda, es aiziešu un pašaizliedzīgi jebkuru uzvarēšu. Es atbildu – nē, tā nav. Ja tu atnāksi neapmācīts, tu ne tikai neesi bīstams ienaidniekam, tu esi bīstams savējam, kas ir vēl sliktāk. Ja jūs izdarīsiet šo lēmumu - iestāties Zemessardzē, jūs varat jau pāriet citā stadijā. Pamatapmācībā jūs apgūsiet, kā apieties ar ieročiem, izdzīvot mežā, spēt orientēties, pārzināt medicīnu, sakaru procedūras,” stāsta kaprālis Sarma.
Prettanku ieroči, ložmetēji un strēlnieka pamatieroči izlikti apskatei blakus lekciju telpai. „Tie ir individuālie ieroči "AK-4", zviedru ražojuma, vācu "G-36", uz kuriem mēs pašlaik lēnām pārapbruņojamies. Tie ir strēlnieka pamatieroči, ar kuriem, izejot pamatapmācības kursu, jaunais zemessargs pratīs apieties,” stāsta kaprālis Kārlis Dambītis.
