Sadaļas Sadaļas

Attīstot debašu kultūru, jaunieši Saeimā ar runām kāpj tribīnē

Šonedēļ debašu mākslas paraugus Saeimā demonstrēja nevis deputāti, bet gan jaunieši. Debates rīkoja organizācija „Quo tu domā?”, kas debates kā argumentācijas un domas skaidrības vingrinājumu cenšas popularizēt jauniešu vidū Latvijā. „Quo tu domā?” valdes loceklis Mārtiņš Vaivars stāsta, ka debašu principus Latvijā zina šaurs loks cilvēku, tomēr debašu kustība pieņemas spēkā. 

„Manuprāt, debates bija kvalitatīvas, vismaz skatoties uz to, kā debašu kultūra Latvijā attīstās,” saka Edgars Korsaks-Mills - viens no jauniešiem, kas šonedēļ Saeimā piedalījās publiskajās debatēs par vēlēšanu vecuma sliekšņa pazemināšanu līdz 16 gadiem.

20 gadus vecais jaunietis stāsta, ka viņš debatēs cer attīstīt savu kritisko domāšanu: „Manuprāt, ļoti svarīga ir kritiskā domāšana gan kā darbiniekam, gan kā uzņēmuma vadītājam, gan kā politiķim. Jebkurā aspektā šobrīd skatoties - kritiskā domāšana, spēja argumentēt ir tas, ko pieprasa gan Latvijas darba tirgus, gan pasaules darba tirgus, un tas ir tas, ar ko mēs varam konkurēt.”

Publiskās debates Saeimā rīkoja organizācija „Quo tu domā?”, kura jau divus gadus kopš savas dibināšanas cenšas iedzīvināt Latvijā debašu kultūru. „Quo tu domā?” valdes loceklis Mārtiņš Vaivars stāsta, ko tas nozīmē: „Debašu kultūra ir, kur vari sarunāties savā starpā ar labiem argumentiem, savstarpēju cieņu un bez bļaustīšanās, ko bieži var pamanīt publiskajā telpā.”

 „Quo tu domā?” rīkotās debates nav domātas kāda viedokļa uzspiešanai, bet gan argumentācijas prasmju attīstībai. Pagaidām gan debašu kustība Latvijā ir mazskaitlīga, tomēr tā aug.

„Mūsu divas galvenās aktivitātes ir tādas, ka, pirmkārt, mēs organizējam darbnīcas un turnīrus jauniešu vidū, kas ir universitāšu studenti un vidusskolēni, un es domāju, ka tur pietiekami liela daļa ir dzirdējusi par mums. Otra lieta, ko mēs darām, mēs organizējam publiskās debates, kurām dažām ir bijusi pietiekami liela atsaucība un interese, bet dažas, ja godīgi, nav bijušas tik populāras. Ja man būtu jādod godīga atbilde, es teiktu, ka Latvijā pagaidām pietiekami maza, bet augoša proporcija cilvēku zina par debašu principiem,” stāsta Mārtiņš Vaivars.

Ārpus Rīgas pašlaik debašu pulciņi ir vairākās vidusskolās, tomēr augstskolu vidū aina ir skumjāka - starp reģionu augstskolām tikai Vidzemes Augstskolā ir aktīvs debašu klubs. Tā prezidente Līga Bērzkalne atzīst - iesaistīt jauniešus ir grūti: „Ir jaunieši, kuri vēlētos iesaistīties, tajā pašā laikā viņi kaut kādā mērā baidās publiski uzstāties. Tajā brīdī, kad viņi tomēr pārvar sevi un ir gatavi publiski uzstāties, tad ir ļoti grūti atkal tikt tajā nākamajā solī, kad viņi ir gatavi ne tikai padebatēt kopā ar debašu klubu, bet arī braukt uz sacensībām un attīstīt sevi plašākā mērogā. Tā, lai ne tikai runātu sev un zināmiem cilvēkiem, bet arī sasniegtu lielākus rezultātus un iegūtu vislielāko pievienoto vērtību, ko debates var sniegt.”

Līga uzskata, ka jauniešiem debašu prasmes īpaši noderīgas būs darba dzīvē. Tam piekrīt arī Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere, kura pirms darba Latvijas centrālajā bankā trīs gadus aktīvi debatēja Rīgas Ekonomikas augstskolas debašu kluba sastāvā. „Kaut vai tā pati Grieķija. Šobrīd viens no maniem darba pienākumiem ir intensīvi sekot šim jautājumam, un arī šeit tie jautājumi tiek formulēti līdzīgi kā debatēs. Vai Latvijai būtu jāgarantē trešais aizdevums Grieķijai? Vai Grieķijai ir izdevīgi būt daļai no eirozonas? Šie visi jautājumi – par, pret –, tur tie argumenti ir abās pusēs, un šī spēja formulēt viedokli un to strukturēt tur ikdienā parādās,” saka Ieva.

Nākamās publiskās debates organizācija „Quo tu domā?” varētu rīkot augusta beigās. Debašu tēma būs par bēgļu uzņemšanu, un debatētāju rindās būs gan jaunieši, gan sabiedrībā zināmi cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt