“Koplietošanas telpas ir kopīgas ar citām nodaļām. Visi strādā pie datoriem, lieto iekšējās sistēmas un internetu – nekas tāds, ko nevarētu darīt no mājām. Jautāju par iespēju strādāt no mājām. Man atbildēja, ka to var darīt. Ir iespēja pieslēgties attālināti iekšējai sistēmai, tikai tā lēnāk strādājot. Uz jautājumu, vai darba vieta nodrošina ar datoru, atbildēja, ka portatīvo datoru neesot, ko iedot. Un stacionāro datoru ņemt līdzi nedrīkst,” stāsta Anita.
Sava personīgā datora, ko varētu izmantot darba vajadzībām, Anitai nav. Tieši datortehnikas trūkums ir visbiežākais traucēklis valsts iestādes pilnīgai pārejai uz attālinātu darbu, tā Latvijas Radio noskaidroja VARAM. Taču daļa profesiju attālināti strādāt nevar, stāsta ministrijas pārstāve Ieva Upīte.
“Nav veikta tāda statistika. Bet lielākoties visas valsts iestādes mudinātas strādāt attālināti un tās dara visu, lai to arī izdarītu. Tad vai nu izmanto iespēju pieslēgt stacionāro datoru, aizved uz mājām vai lieto personīgos datorus. Bet tādas sūdzības neesam saņēmuši,” stāsta Upīte.
Ministru kabinets ir izstrādājis vadlīnijas attālinātam darbam. Tajās teikts, ka iestāde var uzņemties apmaksāt darbiniekiem attālinātā darba izdevumus, piemēram, maksu par internetu. Datu par to, cik uzņēmumos ir šāda prakse, nav. Uzņēmumu reģistrā (UR) šobrīd attālināti strādā aptuveni 60 procenti darbinieku. Galvenais šķērslis pārejai bija informācijas drošība, stāsta UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
“Sapratām, ka drošība ir jāuzlabo. Pašlaik jau esam veikuši virkni uzlabojumu.
Sapratām, ka mums ir jābūt fleksiblākiem, jāiegādājas portatīvie datori, lai darbinieki var strādāt uzņēmuma reģistra telpās un arī ārpus tām.
Pašlaik arī mainām savu datorparku,” norāda Paidere.
Daļai darbinieku vēl jāstrādā arī ar dokumentiem, kas iesniegti papīra formā, – tāpēc darbs no mājām nav iespējams. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) attālināti strādā aptuveni puse darbinieku. Otra daļa to nevar amata specifikas dēļ, atzīst VID Personālvadības pārvaldes direktora vietniece Sandija Kirkila.
“Visa Nodokļu muitas policijas pārvalde tomēr attālināti nevar strādāt. Ļoti liels daudzums darbinieku, kas nevar strādāt no mājām, ir uz kontroles punktiem,” skaidro Kirkila.
Valsts iestādēs atzīst, ka pandēmija krietni paātrinājusi procesu, kurš ar laiku būtu noticis tāpat. Līdz ar to, tie darbinieki, kuri to varēs un vēlēsies, visticamāk, no mājām strādās arī pēc Covid-19 krīzes.
