Sadaļas Sadaļas

De Facto

LA finanšu skandāls: pretrunīgas versijas par politiķu tikšanos kafejnīcā

De Facto

De Facto

Attālināto mācību norise – skolu sekmes visai atšķirīgas, IZM palīdzība kavējas

Attālināto mācību norise – skolu sekmes atšķirīgas, IZM palīdzība kavējas

Aptuveni pusē Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu mācības novembra vidū aizvien notika klātienē vai daļējā klātienē pat vidusskolas līmenī. Tikmēr Latvijā nu jau gandrīz mēnesi klātienē mācās tikai sākumskolas klases, un arī ne visās skolās. Bērniem, sākot no 7.klases (tas ir aptuveni no 12 gadu vecuma), mācības notiek attālināti. 1., 4., 7. un 10. klasēs šogad tiek uzsākts arī kompetenču pieejā balstītais mācību modelis. Tas, kā šajā situācijā ir organizēts darbs, ir atkarīgs no pašas skolas un tā vadītāja, secina Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 

Mācību materiāli, visa darba un resursu organizācija šobrīd guļ uz skolu pleciem, un pastāv bažas par vēl lielāku izglītības plaisu, kas var veidoties starp dažādu skolu spējām pielāgoties jaunajai situācijai. Daļa skolu attālinātajām mācībām aizvien nav gatavas, piemēram – tajās nenotiek nevienas tiešsaistes stundas. Bet daļa pielāgojušās visai sekmīgi.  

Jūrmalas Valsts ģimnāzija šajā ziņā ir starp pirmrindniekiem. Pavasaris bijis grūts, sarežģīts un pārslodzes pilns gan skolēniem, gan skolotājiem, gan skolas vadībai, bet rudenī pāriet uz attālinātu mācīšanos viņi bijuši gatavi jau laikus. 
 
Ģimnāzijā noteikts, ka tiešsaistē “virtuālās skolas” platformā jānotiek vismaz pusei no paredzētajām mācību stundām. Tiem skolēniem, kas nav bijuši klāt vai kaut ko palaiduši garām, pieejami stundu ieraksti. Citās dienās ieplānota uzdevumu pildīšana un skolēna individuāls darbs. Tas viss ielikts nedēļas ietvarā, līdzīgi kā stundu saraksts, lai būtu skaidri saprotams attālināto mācību ritms. “Lai tas būtu maksimāli nesaraibināts un nesadrumstalots darbs,” raidījumam “De facto” stāsta matemātikas skolotāja Dace Jansone. Viņa uzsver, ka tas nedrīkst sarežģīt šobrīd bērniem jau tā ne vienkāršo ikdienu. Viņasprāt, bērni šādā formā ar mācībām tiek pietiekami labi galā, bet “viņi skumst pēc skolas”.

Pavasarī, apkopojot informāciju par resursiem,  Jūrmalas Valsts ģimnāzijā secināts, ka aptuveni desmitajai daļai skolēnu un sestajai daļai skolotāju pietrūkst nepieciešamās tehnikas attālinātām mācībām. Daļa problēmas atrisināta ar skolā pieejamo datortehniku, pārējo skola pirkusi un gaida piegādi tuvākajā laikā.

Ģimnāzijā mācību materiālus rada arī paši. Tostarp – ieraksta videolekcijas par kādu no mācību tematiem. Skolotājs par to saņem piemaksu. Izveidojusies sadarbība  ar augstskolām, kas ļāvusi tikt arī pie tiešsaistes rokasgrāmatas skolotājiem.

Taču kā panākt to, lai bērni tiešām būtu klāt mācībās, arī esot savās mājās? “Viņam ir ļoti svarīgi, kāds viņš izskatās tajā kamerā, viņš reizēm neieslēdz kameru. Es nezinu, vai viņš vispār tur atrodas, bet kā tu vari panākt, lai viņš vai viņa parādās tev? Nu tad bērni izdomājuši, ka viņi pārģērbšoties – uzliks brilles un parūkas, un cepures, lai viņus neatpazīst, bet piedalās stundā. Un tad mēs runājām ar kolēģiem – jums nav jāvelk cepure, jums jāizdomā savs veids, kā viņus dabūt, ir ļoti svarīgi bērnam to stundu padarīt motivētu,” stāsta ģimnāzijas direktore Ieva Taranda.

Te gan atzīst, ka sarežģīti bijis pavasarī, pārslodze bijusi visiem. Taču kopš tā brīža ļoti mērķtiecīgi strādāts, lai nepieciešamības gadījumā varētu mācīties attālināti, un gatavs rīcības plāns un modelis bijis jau septembra vidū. 

Tomēr vēl oktobra vidū, kad šo jautājumu visām 700 Latvijas skolām uzdeva Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), 150 skolas atzina, ka uz attālinātām mācībām nevarētu pāriet. Tagad ministrijā rīts sākas, saslēdzoties ar kādu no skolām. “Šajā sarunā mēs vēršam uzmanību pirmām kārtām uz to, kā skola organizē darbu, kādas ir grūtības, kur viņi redz, ka mēs varētu palīdzēt risinājumā, vai tieši otrādi, teiksim, viņiem ir nepieciešams tikai savstarpējas sadarbības, savstarpējas koordinācijas darbs, kas ļautu šo situāciju normalizēt,” stāsta izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Padziļinātajās aptaujās, kas veiktas 50 skolās, divas apliecinājušas, ka tajās nav nevienas tiešsaistes stundas. Izglītības ministrija uzskata, ka tiešsaistē vajadzētu notikt aptuveni pusei mācību stundu. Izpētīts, ka daļa skolēnu, īpaši – ar labāku pieeju resursiem, attālinātajās mācībās var būt pat ieguvēji, bet ir daļa skolēnu, kuriem pietrūkst socializācijas un skolotāja klātbūtnes. Tālāk viss atkarīgs no skolas pieejas. Un tas var palielināt izglītības plaisu starp dažādu skolu skolēniem, kas jau šobrīd atzīta par problēmu. 

“Es domāju, ka mums visiem būtu jādomā aicināt skolotājus, mēģinot pēc iespējas identificēt tos skolēnus, kuriem ir varbūt šīs grūtības vai objektīvi apstākļi, kādēļ viņam neveicas tik labi ar pašvadītu mācīšanos un, izmantojot to iespēju, ka mēs varam izstrādāt individuāli personalizētu [pieeju], mēģināt pievērst uzmanību skolēnu grupām, kurām ir risks iepalikt savā progresā,” uzsver IZM  Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktors, IZM valsts sekretāra vietnieks Guntars Catlaks.

Attālināto mācību norise tiek vērtēta arī iestāžu akreditācijas procesa ietvaros. Izglītības kvalitātes valsts dienestā atzīst, ka ir daudz sūdzību par pārslodzi attālināto mācību procesā – gan bērniem, gan skolotājiem. Šajā situācijā jādomā, no kā atteikties mācību saturā, jo – nevar visu pārcelt no viena modeļa uz otru. 

“Izglītības saturu – mācību vielu nevar izņemt tikpat daudz kā klātienes procesā. Tas nozīmē, ka mācības ir lēnākas un ir nepieciešami pārkārtojumi. Līdz ar to tās skolas, kuras ir mainījušas stundu sarakstu, noteikti ir rīkojušās daudz jēgpilnāk,” saka Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. Viņa arī norāda, ka “šajā laikā skolotājam noteikti ir nepieciešams atbalsts gan no skolas vadības puses, gan arī, protams, no valsts puses, nodrošinot gan tālākizglītības kursus, gan arī nepieciešamos metodiskos materiālus.”

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norāda uz to, ka, ņemot vērā atšķirīgo resursu pieejamību, arī to, ka ir vietas, kur arī mazās klases jau attālināti mācās, ka ir atšķirīgs tehnoloģiju nodrošinājums, interneta kvalitāte, – ir jāpasaka, kas ir tas minimums šādam ārkārtas darba režīmam, kas ir tas, kas ir jāapgūst, lai nebūtu arī šī zināšanu plaisa un pārāk lielā atšķirība starp skolām.

Pēc izglītības ministres teiktā, interneta jaudas un pieejamības problēmas ir konstatētas 180 skolās. Sadarbībā ar Rīgas Biznesa skolu nupat kā risinājums rasts 20 skolām, pārējām tas varētu būt līdz februārim, kad jāsākas diagnosticējošajiem darbiem. Par internetu skolēnu pusē nav domāts. IZM cer, ka decembra beigās būs arī videomateriāli projektā “Tava klase” – šoreiz – katalogu veidā pa mācību tēmām. 

Taču galvenais jautājums ir – kad skolēni varēs kaut daļēji atgriezties skolā. Iespējams, tiks meklēti risinājumi, lai tas varētu notikt pēc 6. decembra, līdz kuram šobrīd noteikti ierobežojumi.  Tiek apsvērta masku valkāšana skolās – gan skolēniem, gan skolotājiem, līdzīgi kā tas ir daudzviet Eiropā. Un skolām izvērtēt arī savas telpas – kā tās izmantot, lai mazinātu savstarpējos kontaktus. 

“Ne velti mēs radījām A, B un C modeli. (..) Ļoti daudzās skolās redzam, ka viņas būtu gatavas vienu nedēļu strādāt klātienē, vienu attālināti, un skaidrs, ka mēs mēģināsim pēc 6. decembra iet uz šo modeli,” saka Šuplinska.

Kā priekšnosacījums gan būšot tas, lai nav vairāk kā četri procenti pozitīvu Covid-19 testu no visiem Latvijā diennaktī veiktajiem. 

“Ja tas nav iespējams, skolai jādomā, piemēram, par piekto, sesto klasi vismaz daļēji attālinātajā procesā, bet atkal – maksimāli noturot pirmo–ceturto klasi un atkal – maksimāli gādājot par to, lai viņiem ir skolotāju atbalsts un lai vecāki tomēr jūtas droši, ka bērnam tiek iemācītas pamata iemaņas, kā strādāt vispār skolā,” norāda ministre. 

Ja situācija neuzlabosies, tiek spriests, ka pavasara semestrī skolā no vecāko klašu grupas vajadzētu atgriezties vismaz izlaiduma klasēm.

Izglītības ministrijas apkopotie dati liecina, ka no 30 Eiropas valstīm (ES un EEZ) novembra vidū klātienē vai daļējā klātienē, ieskaitot vidusskolu posmu, mācības turpināja 14. Un tikai piecās valstīs klātienē nenotiek nekas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt