Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gan uzskata, ka lielāku atbildību par atskurbtuvju politiku būtu jāuzņemas Veselības (VM) ministrijai, kas pret to kategoriski iebilst.
Šobrīd 23 pašvaldības atskurbtuvju darbu organizē ar saviem spēkiem, un neliels valsts līdzfinansējums kopumā atskurbtuvju darbu ir uzlabojis, tomēr iesaistītajām institūcijām tā arī nav izdevies vienoties par vienotu pieeju šai problēmai valsts līmenī. Galvenais strīdīgais jautājums ir par to, kura no ministrijām nodrošinātu politikas izstrādi šajā jomā, jo pašvaldības piekopj atšķirīgu praksi, turklāt to aktivitātes ir brīvprātīgas.
VARAM vēlas, lai līdzatbildību par atskurbtuvēm uzņemas VM. Tiesa, kā uzsver VARAM Pašvaldību departamenta vadītājs Aivars Draudiņš, šis ierosinājums nenozīmē, ka pašvaldības no savas līdzdalības grasītos atteikties, tomēr kopumā uzskata, ka par atskurbtuvēm lielāka atbildība būtu jāuzņemas VM.
"Ne Valsts policija, ne VARAM neatsakās no tiem organizatoriskajiem jautājumiem, kas mums piekrīt. Bet mēs uzskatām, ka veselības politika tomēr ir Veselības ministrijas kompetences joma," teica Draudiņš.
Tiesa, vairāki klātesošie, tostarp arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) ministrijas ierosinājumu ironiski vērtēja kā valsts iestāžu centienus novelt atbildību vienai uz otru un uz pašvaldībām.
"Pēc piecpadsmit gadu pārtraukuma, kad notiek futbols, šis ir mēģinājums nodot atskurbtuves Veselības ministrijai," teica Ministru prezidents.
Draudiņa ieskatā, VM būtu loģiski uzņemties arī atskurbtuvju politikas pārraudzību, jo tā jau šobrīd ir galvenā atbildīga par Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padomes darbu, un runa būtu tikai par politikas izstrādes, nevis ikdienas darba pienākumu uzdošanu VM.
"Piedodiet, tikai šī politika nodota, bet atskurbtuves joprojām paliek pašvaldību kompetences jautājums, tā ir pašvaldību brīva iniciatīva," norādīja VARAM pārstāvis.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) tomēr uzsver, ka VM īstenotie alkoholisma mazināšanas pasākumi neesot salīdzināmi ar atskurbtuvju darbu, tāpēc ministrija ir gatava tikai izstrādāt prasības atskurbtuvju aprīkojumam un medicīniskajam personālam.
"Lai ko mēs arī nedzirdētu, kā kolēģi VARAM izprot alkohola apkarošanas padomes funkcijas, un veselības politiku, tātad tur ietilpst pamatā pasākumi, kas ir vērsti uz alkoholisma mazināšanu – akcīzes nodokļi, reklāmas ierobežojumi, alkohola pieejamības problēmu risināšana. Lai kā mēs arī neizprastu šīs funkcijas, tas neatceļ to, kas ir teikts likumā par pašvaldībām, 15.pantā, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību. Līdz ar to uzskatām, ka atskurbšanas telpu uzturēšana būtu nododama pašvaldību kompetencē, kā tas šobrīd ir paredzēts ziņojuma projektā, savukārt atskurbšanas telpu darbības nodrošināšanas jautājumu koordinēšana jāuztic VARAM," norādīja ministrs.
Pagājušajā gadā atskurbšanas pakalpojumus Latvijā sniedza 23 pašvaldības, kam valsts par šī pakalpojuma sniegšanu nodrošina līdzfinansējumu 15 eiro par vienu apmeklētāju, bet ne vairāk kā 200 000 eiro, savukārt pārējās izmaksas pašvaldībām ir jāsedz pašām.
