Agrāk viesistabās goda vietā stāvēja grāmatplaukts ar grāmatām. LTV raidījumā “4.studija” skatītāji ziņo, ka līdzcilvēki atkritumos izmet grāmatas. Turklāt ne jau pāris novecojušas brošūras, bet veselu mājas bibliotēku!
“Atnācu izmest papīrus un skatos – grāmatas, daudz grāmatu. Vilis Lācis, Žanis Grīva, Elīna Zālīte, Imants Ziedonis. Man nobira asaras, ka Imanta Ziedoņa grāmatas arī. Bijis pat tā, ka vecas grāmatas - 1913.gada un 1917.gada dažādas lugas,” stāsta Ruta, kura pārdzīvo par izmestajām grāmatām.
Skaidrojot grāmatu izmešanas fenomenu, antropoloģe Silva Suhaņenkova norāda uz populāro grāmatu atšķirīgo vērtību: “Es domāju, ka psiholoģiski grāmatas izmešana nav viegla. Bet grāmatu plaukta saturs mūsdienās ir krietni personiskāks, krietni vairāk stāsta par pašu cilvēku. Protams, ir arī kādas modes lietas. Ja tagad paskatās grāmatnīcu topos vai bibliotēku izsniegumos, tad pirmajās vietās ir tāda vērtīga literatūra kā 20.gadsimta vēstures romāni, kas tagad iznāk – Noras Ikstenas "Mātes piens" vai Māra Bērziņa “Svina garša”, tās ir populāras grāmatas. Vienlaikus ir tādas grāmatas kā “Latvietes karma” vai “Greja 50 nokrāsas” – tās populāras grāmatas. Tas nonāk mūsdienu lasītāju grāmatu plauktos.”
Tikmēr psihoterapeite Ināra Vārpa to saista ar laikmetu un ātro dzīves tempu: “Man nāk prātā trīs lietas, par ko būtu jārunā: laikmets, vērtības un attiecības. Laikmets. Mēs katras atceramies laiku, kad metām ārā ozolkoka mēbeles, to vietā likām skaidu plašu mēbeles, cilvēki rāva nost smagos, drapētos aizkarus, to vietā lika stikla šķiedras aizkarus. Šobrīd ir plašums un seklums – cilvēki grib dzīvot ātri, bet grāmata ir kaut kas ilgs.”
Tāpēc izmest vecvecmāmiņas Bībeli, mātes mīļāko romānu vai klases audzinātājas dāvāto grāmatu tāds nieks vien esot, jo tagad valdot citas vērtības, apgalvo Vārpa. “Tagad vērtība: kuram lielāki sakari, kurš no mammas mantojis miljonu. Un tā ir vērtību devalvācija, un grāmata neatbilst šim laikmetam kā vērtība, jo tā liek iet dziļumā, attīstīt un kopt garu,” klāsta psihoterapeite.
“Trešā lieta - attiecības, jo grāmata ir attiecības. To kāds uzraksta, kāds saliek kopā, kāds rediģē, iesien un pēc tam pārdod. Un tad tā atnāk pie lasītāja,” komentē Vārpa.
Par laimi, apzinīgākie grāmatas nevis izmet mēslainē, bet nogādā labdarības veikalos, kur tās, glīti sakoptas, gaida savu lasītāju. “Stāsti ir dažādi - nomiruši vecāki un daudzas grāmatas palikušas. Citi pārvācas uz citu dzīvesvietu, arī nav, kur likt,” iemeslus grāmatu atdošanai uzskaita labdarības veikla "Otra elpa" pārdevēja, konsultante Mārīte Žagare.
Viņa arī noliedz, ka grāmatu vērtība būtu zudusi: “Jaunieši ļoti daudz lasa grāmatas. Man prieks, ka arī vecās – 80. un 70.gadu grāmatas – nāk, prasa un lasa. Visu klasiku.”
Arī Ruta grāmatas novērtē, tāpēc nekautrējas un glābj rakstnieku gara darbus no konservu kārbām un kartupeļu mizām. Raidījums Rutas savāktās grāmatas nogādāja veikalā "Otra elpa", kuram ir trīs veikali: Rīgā, Marijas ielā 13 un Stabu 35, kā arī Liepājā, Graudu ielā.
Acīmredzot, mainās tas, ko un kurš lasa, nevis nelasa.
