Atklāts par 3,1 miljonu eiro atjaunotais Ogres aizsargdambis pie Rīgas HES

Atklāts valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) atjaunotais Ogres aizsargdambis pie Rīgas HES ūdenskrātuves. Projekta kopējās izmaksas ir 3,1 miljons eiro, tajā skaitā 85% jeb 2,64 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet 15% jeb 0,46 miljoni eiro – valsts budžeta līdzfinansējums, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Rīgas HES ūdenskrātuves Ogres aizsargdambja atjaunošana no plūdu riskiem pasargās 5000 iedzīvotāju, kuri dzīvo plūdu draudu skartajā 193 hektāru Ogres pilsētas teritorijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību, palielinot dabas teritoriju vērtība un pievilcīgumu, kā arī uzlabojot Ogres iedzīvotāju dzīves kvalitāti, norāda ZM.

Pirms atjaunošanas Ogres aizsargdambis ekspluatācijā bija vairāk nekā 40 gadus, tā konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedza 30%, deformācijas šuvēm – 70%, asfaltbetona segumam 40%. Līdz ar to aizsargdambis bija neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bija nepieciešama tā atjaunošana, lai nodrošinātu drošu aizsargdambja ekspluatāciju turpmāko 20 gadu periodam un aizsargātu Ogres pilsētu un tās iedzīvotājus no plūdu riskiem.

Ogres aizsargdambja atjaunošanas būvdarbu laikā no 2017.gada jūlija līdz 2018.gada oktobrim ir paveikti šādi galvenie darbi: veikts dzelzsbetona plātņu remonts 34 500 kvadrātmetru platībā, veikta aizsargdambja slapjās nogāzes un parapetu betonēšana, veikta deformācijas šuvju atjaunošana, atjaunots apgaismojums uz aizsargdambja, kā arī uz dambja atjaunots gājēju un velobraucēju celiņš. Lai nodrošinātu vides pieejamību, izbūvēts serpentīns, veikta dambja virsas apzaļumošana un labiekārtošana.

Šā gada augustā  atklāts ZMNĪ atjaunotais Ikšķiles aizsargdambis pie Rīgas HES ūdenskrātuves. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana labā stāvoklī ir ļoti nozīmīgs uzdevums, jo tās ikdienā reģionos pasargā no plūdiem tūkstošiem iedzīvotāju, uzņēmēju un lauksaimnieku, viņu ražotnes un sējumus, stādījumus un meža zemes, viņiem piederošās būves, tehniku un saimniecības, autoceļus, tiltus un citus infrastruktūras objektus, skaidro ZM.

ZMNĪ turpina īstenot nozīmīgus projektus plūdu risku mazināšanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju meliorācijā, valstij piederošo hidrotehnisko būvju atjaunošanā un pārbūvē, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā. Šim mērķim no 2014. līdz 2020. gadam paredzēti 80 miljoni eiro publiskā finansējuma – 43,4 miljoni eiro no ERAF un 36,6 miljoni eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti