Šādu sūtījumu piecdesmit piecas viltotas 50 eiro naudaszīmes, kas ievietotas apsveikuma kartītē, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes un Valsts policijas amatpersonas uzgājušas šā gada janvārī.
Pēdējā laikā šāds noziegums, proti, viltotu naudas zīmju pasūtīšana internetā kļuvis izplatītāks, Latvijas Radio atzina Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas speciāliste Mairita Agafonova.
„Ir daudzi gadījumi konstatēti. Precīzu skaitli tagad nenosaukšu, bet ir. Un ir bijuši gadījumi, kad arī personas ir noskaidrotas,” sacīja Agafonova.
Šā gada janvārī kādā sūtījumā, kas nācis no Nīderlandes, atrastas vairāk nekā 50 viltotas 50 eiro banknotes, kas bijušas paslēptas apsveikuma kartītē. Pēc neilga laika konstatēts vēl viens sūtījums, kurā bija vairāk nekā 30 viltotas naudaszīmes. Viltoto naudu uzgājuši muitnieki.
„Pirmais signāls nāk no viņiem. Viņi konstatē šīs viltotās banknotes, informē policiju, un tad policija piesaistās un veic procesuālās darbības, lai noskaidrotu, kurš ir tas cilvēks, kurš ir pasūtījis, kurš ir piegādājis,” stāstīja Agafonova.
Par notikušo sākts kriminālprocess, kurā par aizdomās turētajiem atzītas trīs deviņdesmitajos gados dzimušas personas. Līdz šim izmeklēšanā jau noskaidrots, ka aizdomās turamie viltoto naudu pasūtījuši internetā – tā dēvētajā “dark net”, kur notiek dažādas nelegālas aktivitātes. Viltojumus bijis plānots izplatīt Latvijā.
„Tagad jebkurā kredītiestādē un veikalā ir tehniskās palīgierīces, ar kurām var pārbaudīt naudu un konstatēt viltojumus. Tāpēc vieglākais veids, kā tos izplatīt, ir kaut kur tirgū, kur nav šādu ierīču vai savstarpējos norēķinos,” norādīja Latvijas Bankas naudas eksperts Aleksandrs Antiņš.
Viņš stāstīja, ka pērn Latvijā konstatētas vairāk nekā 1100 viltotas eiro banknotes. Tas gan esot mazāk nekā 2017. gadā. Līdzīga tendence, proti, viltojumu skaita samazināšanās esot vērojama arī citās eirozonas valstīs.
„Topā ir palikuši 50 eiro naudas zīmes viltojumi, tie ir biežākie, ar ko cilvēki satopas. Ļoti strauji ir samazinājušies 20 eiro naudas zīmju viltojumi. Bet no visa viltojumu klāsta ap 80% ir viltotās 50 eiro naudas zīmes,” stāstīja Antiņš.
Aleksandrs Antiņš piekodināja, ka, lai arī apritē esošo viltojumu nav daudz, iedzīvotājiem der būt piesardzīgiem.
“Lietojot skaidru naudu, ir jāpievērš uzmanība pretviltošanas pazīmēm. Mūsu pieredze liecina, ka cilvēki šīs lietas atstāj novārtā. Bieži vien mēs ļoti labi orientējamies, cik kvalitatīvs un vai nav viltots kaut kāds drēbes gabals, bet, kad runājam par naudu, cilvēkiem tā vērība pazūd. Jebkurā gadījumā, ja jūs veicat šādu darījumu skaidrā naudā – pārdodat mobilo telefonu vai tamlīdzīgi, ir jāatrod tās pāris sekundes, lai naudu pagrozītu, paskatītos. Sevišķi jau gadījumos, kad tur ir kaut kas aizdomīgs, kad tā naudas zīme ir bojāta, pārāk sašmulēta, ļoti jauna,” ieteica Antiņš.
Tikmēr Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas speciāliste Mairita Agafonova zina stāstīt, ka noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar dažādu nelegālu preču iegādi tā dēvētajā “dark net” galvenokārt mēģina pastrādāt jaunieši.
“Tas ir jaunāka gada gājuma cilvēkiem zināms. Ir, protams, arī vecāki cilvēki, kas varētu būt informētas par šīm tehnoloģiskajām iespējām, bet šī ir tā cilvēku kategorija, kas pārzina internetu, platformas, kā to izdarīt. Diezin vai kurš katrs Latvijas iedzīvotājs mācēs šo tīmekli atrast un zinās, kā vispār tajā ieiet,” sacīja Agafonova.
Arī Muitas policijas pārvaldes ierosinātie kriminālprocesi par narkotiku pasūtīšanu pa pastu ļoti bieži tiek ierosināti pret jauniešiem, pat nepilngadīgajiem.
