1993.gada 5.un 6. jūnijs
Pirmais lielais notikums ir 5. Saeimas vēlēšanas 1993.gada 5. un 6. jūnijā, kurās piedalījās 89,9 % pilsoņu. Tas ir vēsturiski augstākais līdzdalības rādītājs Latvijas parlamenta vēlēšanu vēsturē. Kandidātu sarakstiem bija jāpārvar 4% barjera, un parlamentā mandātus ieguva astoņi politiskie spēki.
Jau pirmajā plenārsēdē pilnā apjomā spēkā stājas atjaunotā Satversme un deputāti vienojas strādāt pēc 1929.gadā pieņemtā Saeimas kārtības ruļļa. Par Saeimas priekšsēdētāju ievēl Anatoliju Gorbunovu.
Par 53, pret 26, neviens neatturējās. Ar šādu balsu sadalījumu Saeima par pirmo Valsts prezidentu atjaunotajā Latvijā 1993. gada 7. jūlijā ievēl Gunti Ulmani. Vēl kandidē Aivars Jerumanis un Gunārs Meierovics, kurš pirmajā kārtā ir līderis, bet pēc tam savu kandidatūru atsauc. Līdz ievēlēšanai nepieciešamas trīs vēlēšanu kārtas, Ulmanis svinīgo solījumu dod jau nākamajā dienā. Interesanti, ka vēlāk arī Vaira Vīķe-Freiberga un Andris Bērziņš ievēlēti ar tieši 53 balsīm.
1993.gada 8.septembris
Romas pāvests Jānis Pāvils II Saeimas nama Baltajā zālē. Kopš tā laika Saeimu apmeklējušas daudzas citas augstas ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonas, tostarp Polijas Prezidents Lehs Valensa, Francijas prezidents Žaks Širaks un Nīderlandes karaliene Beatrikse. Vizītē Saeimā gadā ierodas vidēji 300 delegācijas, tostarp parlamentu vadītāji, valstu prezidenti, ministri, vēstnieki.
1995.gada 7.novembris
Sanāk 6.Saeima, kas izceļas ar rekordlielo frakciju skaitu. Sākumā ir deviņas frakcijas, bet, deputātiem izstājoties un pievienojoties citiem politiskajiem spēkiem, sasaukuma laikā izveidotas 16 dažādas frakcijas, bet frakcijām nepiederošo deputātu skaits brīžiem pārsniedz 20.
1995.gada 16.novembris
Laikā, kad valdība iesniedz pieteikumu par Latvijas vēlmi iestāties ES, Saeimā izveido Eiropas lietu komisiju. Sākotnēji tā pārraudzīja Latvijas likumu saskaņošanu ar ES normām, bet ar laiku tās funkcijas kļūst daudz plašākas.
1997.gada 4.decembris
Izdarīti būtiski grozījumi Satversmē, Saeimas un Valsts prezidenta pilnvaru termiņu pagarinot no trim uz četriem gadiem. Parlamenta vēlēšanas turpmāk notiks vienu, nevis divas dienas – oktobra pirmajā sestdienā. Kopš neatkarības atjaunošanas Satversme grozīta 10 reizes.
1998.gada 15.janvāris
Par atskaites punktu ņemot arhitekta Eižena Laubes projektu, atjaunota Sēžu zāle. Tā ieguvusi amfiteātra iekārtojumu, un deputātiem vairs nav jāsēž rindās kā skolas solos.
2000.gada februāris
Saeimā izskatāmie likumprojekti kļūst pieejami internetā - Saeimas mājaslapā. Vēl 5.Saeimā Saeimas darbam bija iespējams sekot tikai ar pildspalvu un flomāsteru, bet mūsdienās tā ir komplicēta digitāla sistēma, kas ļauj detalizēti izsekot katra likumprojekta „dzīvei”.
2008.gada 18.decembris
Pulksten 17.40 noslēdzas atjaunotās Saeimas vēsturē garākā sēde, kas ilgst 28 stundas un 14 minūtes. Sēde sākas 11.novembrī, iet līdz puspieciem rītā un turpinās pēc nedēļas. Tiek pieņemti smagi lēmumi par valsts budžeta samazināšanu un bezprecedenta taupības pasākumiem.
2010.gada 28.oktobris
Noslēdz darbu 9.Saeima, kas parlamenta vēsturē pieņēmusi visvairāk likumu - 1458. Daļēji šis rekords ir dēļ daudzskaitlīgajiem likumu grozījumiem, ko veica pašvaldību reformas ietvaros. Aktīvākā debatētāja gods joprojām pieder Jurim Dobelim.
2011.gada 17.oktobris
Uz pirmo sēdi sanāk 11.Saeima – pirmais parlamenta sasaukums, kas ievēlēts ārkārtas vēlēšanās pēc 10.Saeimas atlaišanas, kas strādāja nepilnu gadu.
2012.gada 19.janvāris
Saeima nolemj amatpersonas turpmāk ievēlēt atklāti, atsakoties no līdzšinējās aizklāto balsojumu prakses.
2012.gada 15.maijs
Saeimā saņemta pirmā pilsoņu iniciatīva, kas iesniegta, izmantojot jaunieviesto iespēju 10 000 pilsoņiem vērsties parlamentā ar kolektīvo iesniegumu. Konkrētā iniciatīva rosina ieviest atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu, bet kopumā parlamentā patlaban iesniegti jau četri kolektīvie iesniegumi.
Atjaunotās Latvijas parlamentu skaits pārsniedzis pirmskara Saeimu skaitu. Jau pēc nedaudz vairāk nekā gada gaidāmas 12. Saeimas vēlēšanas.
