Atbalstam trūcīgākajiem plāno «nākamo kāpienu»

Labklājības ministrija plāno rosināt no 2023. gada 1. janvāra "nākamo kāpienu" attiecībā uz atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tam nepieciešami aptuveni 60 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie").

Būs jauns veids trūcīgāko iedzīvotāju pabalstu aprēķināšanā

"Tas nebūs skaitliskā izteiksmē, kā tas bija 2021. gadā, kad tika nofiksēti līmeņi, piemēram, garantētie minimālie ienākumi 109 eiro vai maznodrošinātā statuss 432 eiro.

Bet tie būs procentuāli no vidējiem mediānu ienākumiem," sacīja Eglītis.

Viņš cer, ka par šīm izmaiņām attiecībā uz nākamā gada budžetu lems vēl esošā valdība. "No janvāra tā summa ir aptuveni 60 miljoni eiro," sacīja ministrs.

Intervija ar  labklājības ministru Gati Eglīti
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Eglītis arī pauda optimismu par šīs ieceres tālāku virzību: "Jo šī – minimālā ienākuma līmeņa ieviešana – ir viena no Eiropas Komisijas prasībām, lai saņemtu Atjaunošanas un noturības fonda finansējumu. (..) Mēs esam devuši apņemšanos Eiropas Komisijai, ka mēs minimālo ienākumu līmeņus katru gadu automātiski aktualizēsim, jo Eiropai, protams, ir svarīga cīņa pret nabadzību."

Ministrs arī pastāstīja, ka garantēto minimālo ienākumu jeb GMI nākamgad plānots celt līdz 125 eiro, 2024. gadā – līdz 140 eiro.

Vēlāk Labklājības ministrija medijus informēja, ka saskaņā ar iecerētajām izmaiņām trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiktu paaugstināts attiecīgi līdz 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām (šobrīd 272 eiro un 190 eiro).

2021. gadā par trūcīgiem atzīto iedzīvotāju skaits Latvijā bija 54 916 personas, 2023. gadā tiek prognozētas 64 394 trūcīgas personas. Trūcīgo iedzīvotāju skaita palielināšanās tiek prognozēta, jo tiks noteikts augstāks trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, tādējādi atbalstu saņems vairāk trūcīgo iedzīvotāju.

Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušām personām un personām ar invaliditāti palielinātos līdz 125 eiro mēnesī (šobrīd 109 eiro), savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – līdz 157 eiro (šobrīd 136 eiro), saglabājot nosacījumu par koeficientu, kā arī piemaksas noteikšanu nenodarbinātām personām pabalsta apmēra aprēķinam personām ar I un II invaliditātes grupu. Minimālās vecuma pensijas  aprēķina bāze  pieaugs līdz 157 eiro (šobrīd 136 eiro), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - līdz 188 eiro mēnesī (šobrīd 163 eiro). Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu gadu vecumam palielināsies līdz 157 eiro (šobrīd 136 eiro), no septiņu gadu vecuma – līdz 188 eiro (šobrīd 163 eiro).

Lai gan pēc Satversmes tiesas sprieduma minimālais iztikas līmenis ir ticis pārskatīts, pašlaik situācija ir mainījusies, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

“Šis minimums ir krietni vien paaugstināts. Tur gan mēs varētu runāt, vai, nosakot kārtību, kādā tiek noteikts šis iztikas minimums, tiek ņemti vērā principi, kas ir ietveri, šķiet, 2019.gadā pieņemtajā Satversmes tiesas spriedumā. Par to mēs vēl varētu runāt,” sacīja Laviņš.

Nav bažu par inflācijas palielināšanos lielāku pabalstu dēļ

Fiskālās disciplīnas padomē Latvijas Radio noskaidroja, ka tā gatavo fiskālās ietekmes novērtējumu un tuvākās dienās varēs sniegt plašāku komentāru par minimālo ienākumu līmeņu paaugstināšanas ietekmi uz budžetu un ekonomiku.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē pozitīvi, ka tiek pievērsta uzmanība minimālo ienākumu līmeņa paaugstināšanai. Tas ir līdzīgi kā pensiju indeksācija, bet plašākā mērogā.

"Tas makroekonomiski nekādu disbalansu un inflācijas spiedienu neradīs.

Šeit ir jāskatās uz citiem faktoriem. Inflācija smagāk sit pa sociāli mazāk nodrošinātām grupām, līdz ar to atbalsta pasākumi ir jāievieš, jo mūsu spējas palīdzēt arī uzlabojas. Tie līmeņi nav tādi, par kuriem mums jāuztraucas, ka tie radītu pārmērīgu līdzsvara trūkumu, kad pārlieku augsti pabalsti tiek sacelti. Tas tik un tā ir tikai reaģējoši, pievelk līdzi un kompensē kaut ko, kas jau ir noticis," klāstīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka šī gada budžets pildās labi un ar pieaugumu. Protams, vienmēr ir aktuāls jautājums, kā sadalīt visas nepieciešamības, un tā ir politiskā izšķiršanās, kā sadalīt prioritātes. Tomēr, ņemot vērā augsto inflāciju, atbalsts mazāk nodrošinātajiem ir nepieciešams, un nav jāmeklē argumenti tam, ka tas veicinās papildus inflāciju.

KONTEKSTS:

Pēc vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem minimālo ienākumu jomā 2020. gada nogalē Saeima un valdība veica izmaiņas, garantētā minimāla ienākuma (GMI) līmeni paceļot no 64 uz 109 eiro.

Kopš tā laika tas nav mainīts, un šogad septembrī tiesībsargs aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz GMI un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jau sākot ar oktobri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti