ĪSUMĀ:
- Alga valsts pārvaldes un privātajā sektorā darba vietās var atšķirties pat vairākas reizes.
- Maksāt vairāk, nekā likumā noteikts, valsts iestādēs nedrīkst, tāpēc labākos darbiniekus notur ar piemaksām.
- Lai ačgārno praksi mainītu, plānots celt valsts pārvaldes darbinieku atlīdzības.
- Naudu meklēs uz neaizpildīto vakanču likvidēšanas rēķina.
- Eksperte: Reformai būs jēga, ja valsts pārvalde samazinās darbinieku skaitu.
- Arodbiedrība bažīga - mazāk darbinieku nozīmētu lielāku darba slogu.
Cels algas, ierobežos piemaksas
Nodarbinātības valsts aģentūras sadaļā “valsts pārvalde” reģistrētas vairāk nekā 200 vakances. Darbinieku mainība ir liela – atsevišķās iestādēs gada laikā var nomainīties gandrīz viss kolektīvs. “Nevaram runāt par kvalitatīvu valsts pārvaldi, ja šeit strādā nepietiekami atalgoti un, es liktu vienādības zīmi, motivēti cilvēki,” saka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Desmit gadus algas valsts pārvaldē tās pašas, kamēr privātajā sektorā atlīdzības aug. Atalgojuma šķēres plānots samazināt, ceļot valsts pārvaldē nodarbināto pamatalgu līdz 80% no privātā sektora atlīdzībām.
“Mēs konkurējam par vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, un nav jau tik daudz to vadošo amatu vai to augsto ekspertu amatu. Bet uz tiem konkurence Latvijas darba tirgū ir nepietiekama. Un, ja mēs nevaram piedāvāt līdzvērtīgu atalgojumu, tad mēs nevaram izvēlēties šos speciālistus,” skaidro kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša.
Papildu naudu šim mērķim nepiešķirs. Bet algas cels uz neaizpildīto vakanču likvidēšanas rēķina. Tāpat arī piemaksas, ar kurām līdz šim dāsni centās kompensēt atalgojuma starpību ar privāto sektoru, tagad stipri ierobežos. Un tās izmaksās kā algu.
Iesaka mazināt darbinieku skaitu
Atalgojumu publiskajā un privātajā sektorā katru gadu pēta personāla atlases kompānija “Fontes”. Ekspertu ieskatā, reformai būs jēga vien tad, ja valsts pārvalde arī reāli samazinās darbinieku skaitu. Piemēram, vienam darbiniekam uzticot darīt vairāk, darba vieta kļūs vērtīgāka un augs arī atalgojums.
“Otra lieta, ko redzam, ka daudzus amatus aizstāj automatizācija, ieviešot dažādas programmas, ieviešot kaut vai robotus. Kā kurā sektorā, var aizstāt diezgan daudzus darbiniekus, kuri līdz šim bija diezgan zemu apmaksāti,” norāda “Fontes” pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča.
Lai gan algu celšanai neviens neiebilst, veids, kā tas tiks darīts, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību dara piesardzīgu. “Ja grib vairāk maksāt, vajag atlaist cilvēkus no darba.
Atlaist cilvēkus no darba, tas nozīmē, ka pārējiem, kas paliks, būs lielāka slodze,” norāda arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons.
Jauno atalgojuma sistēmu vēl skatīs valdībā un pēc tam par to balsos Saeima.
