Viņa uzsver, ka Baltijas valstu solidarizēšanās ar Rietumu partneriem lēmumā izraidīt krievu diplomātus par uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam parāda, cik nozīmīgas ir ASV un Baltijas valstu attiecības. Nākamajā nedēļā Vašingtonā ASV prezidents Donalds Tramps tiksies ar visu triju Baltijas valstu prezidentiem.
LTV: Ņemot vērā, ka Baltijas valstis parasti nav ASV ārpolitikas dienaskārtības augšgalā, cik nozīmīgs ir gaidāmais Baltijas samits un cik svarīga ir ASV sadarbība ar to mazākajiem partneriem?
Nauerte: Es teiktu, ka mūsu attiecības ar Baltijas partneriem ir ļoti svarīgas. Nav tādu mazo partneru.
To mēs redzējām šonedēļ ar Baltijas valstu lēmumu atbalstīt britus un amerikāņus un daudzas citas valstis krievu spiegu izraidīšanā. Mēs stingri atbalstām Lielbritāniju, tāpat kā atbalstām Baltijas draugus, balstoties uz NATO 5.pantu. Prezidents Tramps gaida, kad varēs uzņemt savus kolēģus Vašingtonā nākamnedēļ. Nesen mēs uzņēmām Baltijas valstu ārlietu ministrus šeit Valsts departamentā, un man bija tas gods būt klāt tikšanās laikā, kurā runāja par
mūsu kopīgajām raizēm – Krievijas agresiju, dezinformācijas kampaņām, Krievijas iejaukšanos vēlēšanās un šogad gaidāmajās vēlēšanas Austrumeiropā.
Es zinu, ka tas jūs satrauc, un mēs tam pievēršam pastiprinātu uzmanību. Un arī viceprezidents Maiks Penss pagājušogad apmeklēja Baltijas reģionu. Tāpēc es teiktu, ka mūsu attiecības ir ļoti spēcīgas, un Savienotajām Valstīm tās ir ļoti svarīgas.
Jūs minējāt diplomātu izraidīšanu, ASV izraidīja rekordlielu skaitu - 60 diplomātus, bet Kremlis saka, ka tāpat būtu gatavs rīkot Putina un Trampa tikšanos. Vai ASV vēl ir cerība uzlabot attiecības ar Krieviju, vai pēc šāda uzbrukuma tas vairs nav iespējams?
Mēs noteikti esam zemā attiecību punktā. Nevis ar Krievijas tautu, bet Krievijas valdību. Mēs redzam viņu destabilizējošās aktivitātes visur pasaulē – gan Sīrijā, kur viņi bombardē nevainīgus civiliedzīvotājus, gan aktivitātes Austrumukrainā.
Šī sliktā uzvedība arvien turpinās. Bet mums ir jābūt gataviem strādāt ar Krieviju tajās jomās, kur mūsu viedokļi sakrīt. Viens no tiem ir terorisma apkarošana.
Tāpēc mēs meklējam iespējas sadarbībai, kaut arī esam zemā punktā.
Pēc dažām dienām ASV gaidāms jauns ārlietu ministrs, Maika Pompeo kungs. Kādas izmaiņas varam sagaidīt jaunajā departamenta vadībā, un vai tas skars Baltijas valstis?
Man bija iespēja tikties ar Pompeo. Viņam vēl aizvien jāgūst apstiprinājums Senātā. Mūsu Kongresam ir iespēja izvēlēties, vai viņš būs nākamais ministrs vai ne. Šeit, Valsts departamentā, mēs ceram, ka viņš ieņems šo amatu. Kā kongresmenis un Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadītājs viņš atbalstīja Baltijas valstis. Un mēs sagaidām, ka viņš paliks jūsu nometnē. Viņa atbalsts 5.pantam ir spēcīgs, un tas nemainīsies.
ASV bijušais komandieris Eiropā Bens Hodžess, šonedēļ viesojoties Viļņā, teica, ka Baltijas valstīs atkal rotācijas kārtībā vajadzētu dislocēt amerikāņu karavīrus – vai ASV apsver šādu iespēju?
Es nesteigšos priekšā lēmumiem, kurus varētu pieņemt mūsu jaunais ārlietu ministrs. Tāpēc mums būs vienkārši jāgaida. Zinu, ka mūsu militārā klātbūtne Polijā ir ļoti svarīga ne tikai ASV, bet NATO partneriem, un mēs turpināsim uzturēt savu klātbūtni, jo apzināmies ļoti pamatotās bažas un draudus, ko Krievija rada daudzām valstīm Eiropā.
Nupat arī ASV paziņoja par gaisa aizsardzības sistēmu pārdošanu Polijai un nesen nolēma pārdot letālus ieročus Ukrainai – vai jums ir bažas, ka tas varētu eskalēt militāro saspīlējumu ar Krieviju reģionā?
Nē. Mums ir stipras saiknes ar Ukrainas valdību, un mēs saprotam, ka šie ieroči ir domāti aizsardzībai, tāpēc ASV nolēma tos piegādāt.
