Sadaļas Sadaļas

Rīta intervija

Politikas zinātnes doktore Ieva Birka par ASV prezidenta vēlēšanām

Rīta intervija

Pēteris Strautiņš par valsts budžetu, IKP prognozēm un pasaules politiskajām norisēm

ASV Republikāņu institūta vadītājs Marks Grīns par Donalda Trampa prezidentūru

ASV Republikāņu institūta vadītājs: Latvijā un citviet nav iemesla baidīties no Trampa

Stājoties ASV prezidenta amatā, Donaldam Trampam nāksies veidot labas attiecības gan ar ASV Kongresu, gan ar pasaules valstu līderiem. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Vašingtonā bāzētā Starptautiskā Republikāņu institūta direktors, vēstnieks Marks Grīns.

Pēc viņa vārdiem, Trampam ir pietiekami daudz vērtīgu īpašību, lai par viņa īstenoto politiku nebūtu jāsatraucas ne pašmājās, ne citur pasaulē, jo pēc vēlēšanām politika ir pavisam cita nekā priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Par gaidāmo Trampa prezidentūru ar vēstnieku Grīnu sarunājās Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis.

Amerikāņi bažījas par nākotni un meklē spēcīgus līderus

Uģis Lībietis: Kā jūs vērtētu šo vēlēšanu iznākumu?

Marks Grīns: Ir divas lietas. Pirmkārt, Starptautiskais Republikāņu institūts ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, un mēs neesam tieši saistīti ar Republikāņu partiju. Bet es pats esmu republikānis.

Skatoties no jebkuras puses, šo vēlēšanu iznākums ir pārsteigums. Tas bija pārsteigums jebkuram godīgam novērotājam. Un tie, kuri saka, ka viņi juta šādu iznākumu, manuprāt, nesaka taisnību. Kas šajos rezultātos ir svarīgs? Mēs redzējām ne tikai Donalda Trampa uzvaru, bet mēs redzējām arī ietekmīgu republikāņu, kā, piemēram, senatora Džona Makkeina atkārtotu ievēlēšanu.

Un tas nozīmē, ka amerikāņi meklē spēcīgus līderus. Mēs dzīvojam laikā, kad dažādās pasaules valstīs pastāv izaicinājumi un ir nepieciešama spēcīga vadība.

Par to runāja Donalds Tramps, senators Makkeins, un tā uzskatu arī es.

Kas ļāva Trampam uzvarēt un varbūt - kas lika Hilarijai Klintonei zaudēt?

Ja es zinātu atbildi uz šo jautājumu, es noteikti pelnītu daudz naudas kā aptauju veicējs, jo tik ļoti daudzi eksperti šo vēlēšanu iznākumu prognozēja nepareizi. Ja man būtu jānorāda uz vienu lietu, es noteikti teiktu, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ikdienā strādājošie cilvēki sāka izjust bažas par savu nākotni. Manuprāt, viņi satraucās par vairākiem globalizācijas radītajiem izaicinājumiem, viņi satraucās par konfliktiem dažādos pasaules reģionos un viņi satraucās par ekstrēmisma uzplaukumu. Tāpēc tika meklēts spēcīgs līderis ar spēcīgu balsi, kas šiem izaicinājumiem varētu pretoties.

Pat Trampa asākie kritiķi atzītu, ka Tramps radīja šādu spēcīgu tēlu, un tas viņam noteikti palīdzēja.

Nav svarīgi, kas notika vēlēšanu naktī, bet ir svarīgi, kas notiks tuvākajās nedēļās un tuvākajos mēnešos. Gan republikāņi, gan demokrāti ļoti uzmanīgi sekos tam, kādus signālus Donalds Tramps sūtīs, kā viņš veidos savu administrāciju, pie kādiem līderiem viņš vērsīsies sadarbības meklējumos.

Viņa uzvaras runa, manuprāt bija ļoti konstruktīva. Arī reakcija no Baltā nama un Hilarijas Klintones izliekas konstruktīva. Tāpēc ir jācer, ka amerikāņu politikas tradīcija pēc balsu saskaitīšanas nākt kopā un sadarboties valsts interešu labā tiks turpināta.

Es nevaru iedomāties pārāk daudzas situācijas mūsu valsts vēsturē, kad nepieciešamība strādāt kopā ir bijusi lielāka.

Prioritātes – ekonomiskā izaugsme un cīņa ar ekstrēmismu

Tramps nāk pie varas visai interesantā laikā, kad republikāņu rokās ir kontrole arī pār ASV Kongresu un senātu. Kā šīs lietas varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu?

Kā republikānis es teikšu, ka labā lieta ir tā, ka visas varas sviras ir vienās rokās. Sliktā ziņa ir – visas varas sviras ir vienās rokās. Vēlētāju cerības būs lielas, un tādām tām ir jābūt, bet republikāņiem ir pienākums pienācīgi atbildēt uz pilsoņu vēlmēm. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Kā ar jebkuru jaunu prezidentu, arī šoreiz līdzi nāk tāds kā labās gribas rezervuārs un to nevajadzētu nelietderīgi izšķiest. Ja man būtu iespējas sniegt padomus, bet man tādas iespējas nav, es aicinātu republikāņus Kapitolija kalnā un pašreizējo prezidenta administrāciju paņemt šo labās gribas rezervuāru un likt to lietā dažādu izaicinājumu pārvarēšanā – tā ir ekonomiskā izaugsme, cīņa ar ekstrēmismu un autoritārismu visā pasaulē.

Manuprāt, šie ir divi visaktuālākie jautājumi. Šie ir jautājumi, kas spēj apvienot cilvēkus un es ceru, ka tā arī notiks.

Pirms vēlēšanām daži eksperti izteicās, ka neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma sistēma turpinās strādāt tā, kā to ir darījusi gadiem ilgi. Savukārt izaicinājums Donaldam Trampam varētu būt – vai viņš kā autsaiders spēs tikt galā ar Kongresu un ar to pienācīgi sastrādāties?

Manuprāt, viena no vislielākajām priekšrocībām, kas ir Donaldam Trampam, ir gubernators Maiks Penss. Viņa cīņu biedrs un drīz ASV viceprezidents. Man ir tas gods pazīt gubernatoru Pensu, jo mēs esam kopā strādājuši Kongresā. Maiks ļoti labi pārzina Kongresa gaiteņus. Tāpēc Trampam būtu cieši jāturas pie Maika Pensa, kurš varētu sniegt milzīgu ieguldījumu politikas izstrādē Kongresā. Manuprāt, prezidentam [Barakam] Obamam tieši šāda pati priekšrocība bija viceprezidents Džo Baidens. Manuprāt Maiks Penss kā bijušais kongresmenis un gubernators ļoti labi zina, kā strādā valdība, un šī ir patiešām lieliska izdevība.

Lielāka skaidrība pēc administrācijas izveides

Vēl viena lieta, kas daudziem izraisa bažas, ir Baraka Obamas atstātais mantojums un Trampa prezidentūras pirmie mēneši. "Obamacare" programmas nākotne, dažādu tirdzniecības līgumu nākotne visā pasaulē, Parīzes klimata vienošanās. Visticamāk, ka Tramps jau pavisam drīz šajā virzienā spers kādus soļus. Ko mēs varam sagaidīt?

Kaut kāda lielāka skaidrība noteikti parādīsies tad, kad kļūs zināmas pirmās Trampa nominācijas savai administrācijai.

Tas, kādas personas tiks izraudzītas galveno jautājumu pieņemšanai, nosūtīs ļoti skaidrus signālus.

Manuprāt, ir skaidri jāatzīst, ka Tramps noteikti vērsīsies pret "Obamacare" programmu. Taču, atklāti sakot, manuprāt arī Hilarija Klintone būtu darījusi to pašu, jo abās politiskajās partijās pastāv vienprātība, ka šai programmai ir nepilnības un to ir nepieciešams pārskatīt, ja ne pilnībā atcelt. Šī lieta noteikti būs viena no augstākajām prioritātēm, jo to vēlas arī lielākā daļa amerikāņu.

Tā kā Donalds Tramps ir izteikti uz iekšpolitiku vērsts cilvēks. Es ļoti ceru, ka Tramps dosies uz citām valstīm, tiksies ar cilvēkiem, klausīsies un mācīsies.

Es ceru, ka viņš tiksies ar saviem potenciālajiem partneriem un centīsies nodibināt ciešas un draudzīgas attiecības.

Mūsu institūts gadu garumā ir īpaši godinājis bijušo prezidentu Džordžu Bušu vecāko. Personīgi man viņš ir augstākais etalons ASV diplomātijā. Viņš man ir stāstījis, kā ir centies nodibināt viens-pret-vienu kontaktus ar pēc iespējas lielāku skaitu pasaules līderu, pat ja viņš viņiem nepiekrīt. Tas tāpēc, lai krīzes brīžos viņš var paņemt telefonu un piezvanīt cilvēkam, ko viņš pazīst. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi. Donalds Tramps ir cilvēks, kurš ir piedalījies sarunās, izstrādājis projektus un līgumus.

Pieļauju, ka tās iemaņas, kas viņam piemīt kā uzņēmējam, palīdzēs arī šajā amatā, taču es ieteiktu viņam ceļot, klausīties, mācīties un izmantot savas sarunvedēja iemaņas jaunu līgumu noslēgšanā. Pilnīgi noteikti ir iespējami visām pusēm izdevīgi līgumi, kas atbilst amerikāņu prioritātēm. Manuprāt, viņam šīs prioritātes ir jāliek galdā un jācenšas panākt kopīga valoda ar Eiropu.

Transatlantiskās attiecības man ir pašas vērtīgākās un ārkārtīgi svarīgas. Man nav nekādu slēptu nodomu, taču man ir lielas cerības.

Pārējai pasaulei nav iemesla baidīties no Trampa

Eiropai un pārējai pasaulei visaktuālākais, protams, ir ārpolitikas jautājums. Pašlaik mēs vēl nezinām personālijas, taču eksperti saka, ka ārpolitikā visu lietu patiesais bīdītājs ir tieši ASV valsts sekretārs, nevis prezidents. Vai mums ir pamats no kaut kā baidīties un ko mēs varam sagaidīt no Trampa ārpolitikas? Vai tā kļūs vājāka, spēcīgāka, agresīvāka?

Es tiešām nedomāju, ka jums būtu iemesls baidīties no Donalda Trampa. Viņa vēsture rāda, ka viņš spēj slēgt līgumus un veidot koalīcijas.

Priekšvēlēšanu kampaņu laikā visa uzmanība tiek pievērsta koalīciju veidošanai un balsu piesaistīšanai, taču, kad pienāk laiks  vadīt un valdīt, ir jāpievēršas svarīgākajām lietām.

No otras puses, kad es biju vēstnieks, es regulāri saņēmu izlūkošanas ziņojumus. Es tiešām uzskatu, ka jebkurš amerikānis, redzot izlūkošanas datus par izaicinājumiem, kas atrodami  visā pasaulē, reaģētu līdzīgi. Tāpēc Donalds Tramps kā patriotisks amerikānis, tāpat kā Hilarija Klintone kā patriotiska amerikāniete, skaidri apzināsies, ka Amerikas nacionālajās interesēs ir veidot spēcīgas transatlantiskās attiecības ar Eiropu, jo no tā ir jēga.

Ja transatlantiskās attiecības nestrādās, tas nebūs ne ASV, ne Eiropas, ne kāda cita interesēs. Es uzskatu, ka šīs attiecības, kas pasaulē ir nesušas tik daudz labu lietu, noteikti turpināsies.

Es pilnīgi noteikti esmu optimistiski noskaņots.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt