Ārzemēs iegūtus akadēmiskus diplomus Latvijā atzīs par maksu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

No 1. jūlija ārzemēs iegūtu diplomu akadēmiskā atzīšana Latvijā būs par maksu. To paredz izmaiņas Izglītības likumā, kuras stājās spēkā šā gada sākumā. Līdz šim jāmaksā bija tikai par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, bet akadēmiskā atzīšana bija bez maksas. Izglītības ministrija maksas ieviešanu pamato ar to, ka tas ir privāts pakalpojumus, kas valstij nebūtu jāsedz par saviem līdzekļiem.

Ārvalstīs iegūtos diplomus Latvijas izglītības pakāpēm pielīdzina Akadēmiskās informācijas centrs. Diplomiem ir vajadzīga atzīšana, ja ārvalstīs studējošais vēlas mācības turpināt Latvijā. Tāpat diploma atzīšanu var pieprasīt darba devējs, tomēr tas nav obligāti. Līdz šim akadēmisko diplomu atzīšana bija bez maksas.

Taču tagad, kad aizvien vairāk cilvēki vēršas Akadēmiskajā informācijas centrā, jo vēlas, lai diplomiem pielīdzina Latvijas grādus, valsts nolēmusi par to iekasēt naudu. Izglītības ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa stāsta, ka valstij šāds pakalpojums nebūtu jāsedz no saviem līdzekļiem.

„Tādos saspringta budžeta apstākļos, kādos Latvijā mēs esam, mēs uzskatam, ka šī ir situācija, kad nodokļu maksātāju līdzekļi tomēr nebūtu jāmaksā par visiem šiem gadījumiem. Šis būtu tas gadījums, kad diploms būtu jāatzīst indivīdam un indivīds par to maksā,” saka Kiopa.

Ministrija plāno palielināt Akadēmiskā Informācijas centra resursus. Kopš 2010. gada iesniegumu skaits par diplomu atzīšanu ir palielinājies trīs reizes. Pagājušajā gadā līdz novembrim Akadēmiskais informācijas centrs saņēma 4770 iesniegumu.

Akadēmiskā informācijas centra direktore Baiba Ramiņa atzīst, ka ir grūti tikt galā ar tādu daudzumu diplomu, jo tas ir laikietilpīgs process. „Protams, visi, kas atnāk, gribētu, lai to izdara trīs dienās jeb uz vakardienu. Realitāte ir tāda, ka mēs cenšamies izdarīt ātri un iekļauties divās nedēļās, bet, ja ir nepieciešama papildus informācija, mums ir jāraksta vai nu uz Spāniju, vai uz Krieviju, tad šis process var ievilkties līdz pat Lisabonas konvencijas atļautajiem četriem mēnešiem, jo uzrakstīt vienu vēstuli, saņemt atbildi, uzrakstīt varbūt vēl vienu vēstuli, tas ir ilgstošs process,” norāda Ramiņa.

Diplomus centram ved no visdažādākajām pasaules vietām. Visvairāk iesniegumu ir par Indijā izsniegtiem diplomiem. Pēc tam seko Uzbekistāna, Vācija un Krievija. Kā stāsta Baiba Ramiņa, katru gadu ir arī vairāki viltojumi. „Ļoti bieži, īpaši no Nigērijas vai Kamerūnas ir fontu maiņas, ir vārdi rakstīti nepareizā angļu valodā, vēl dažādas kļūdas, piemēram, ir parakstījies dekāns, kurš tur bija dekāns pirms desmit gadiem, nevis šogad, kad tas diploms ir izsniegts,” klāsta Ramiņa.

Pagaidām nav zināms, cik varētu izmaksāt viena diploma atzīšana Latvijā. Par to būs jālemj Ministru kabinetam. Izglītības ministrija tikmēr aicina cilvēkus paspēt pielīdzināt savus diplomus Latvijas akadēmiskajiem grādiem, kamēr par to nav jāmaksā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti