Panorāma

Traģēdijas cēlonis - depresija?

Panorāma

Kā politologi vērtē prezidenta priekšlikumus?

Rīgā protestē pret nabadzību

Arodbiedrības protestē pie valdības nama un noliedz «veiksmes stāstu»

Vairākas arodbiedrības trešdien pulcējās pie valdības nama, kur protestēja pret zemajām algu un, pēc protestētāju domām, zemajām sociālajām garantijām, kā arī noliedza premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") un viņa valdības ministru „veiksmes stāstu”.

Mītiņā–sapulcē „Par sociālo taisnīgumu – pret nabadzību” pie Ministru kabineta pulcējas vairāki simti protestētāju. Stundu garajā piketā viņi teica runas un kritizēja valdību. Runātāju vidū bija arī smagās finanšu grūtībās nonākušā „Liepājas metalurga” arodbiedrības vadītājs Jānis Grava, kurš kritizēja valdību, par, viņaprāt, tās neizlēmīgo attieksmi metalurģijas uzņēmuma nākotnes izlemšanā. „Mēs atbraucām šeit arī pastāstīt citiem, kāda ir situācija Liepājas metalurgā, ka cilvēki jau bez darba trīs mēnešus un jautājums par Metalurga darbības atsākšanu risinās ļoti, ļoti lēni,” norāda Grava.

Piketa laikā Ministru kabineta ēkā Dombrovskis tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāju Pēteri Krīgeru un Eiropas brīvo arodbiedrības konfederācijas ģenerālsekretāru Klausu Hēgeru. Dombrovskis pēc sarunas atzina, ka piekrīt daudziem Hēgera sarunas laikā izteiktajiem uzskatiem. „Mūsu pārstāvji tagad tiekas ar visu Eiropas valstu galvām, tieši šajā brīdī mūsu organizācijas ģenerālsekretārs tiekas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Mūsu vēstījums ir vienots un skaidrs – akla taupība, ko uzsver Eiropa, nestrādā, ir pēdējais laiks mainīt kursu,” arodbiedrību nostāju ieskicē Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāra vietnieks Patriks Išerts.

Taču Dombrovskis neatkāpās no sava uzskata par to, ka Latvija ir „veiksmes stāsts”. Kamēr arodbiedrības pauda, ka „veiksmes stāsts” ir fikcija, tikmēr premjers norādīja, ka Latvijā jau nākamā gada budžeta ietvaros dala valsts ieņēmumus, savukārt citur Eiropā vēl ir nepieciešama budžeta konsolidācija. „Jautājums uz minimālās algas celšanu, uz pensiju indeksāciju, ko mēs tagad veicam, jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa politiku, tomēr vairāk koncentrējoties uz neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošu personu celšanu, tātad lielāku neto ienākumu pieaugumu nodrošinot tieši mazo algu saņēmējiem, algu celšana sabiedriskajā sektorā, tie ir visi jautājumi, kas ir valdības darba kārtībā,” pie sava paliek premjers.

„Šobrīd ārstu vidējā darba samaksa ir tikai nedaudz lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā. Tas ir nepiedodami zemu, tas norāda, ka māsas ir vēl neapskaužamākā situācijā. Atbilstoši labai starptautiskai praksei, ārstu vidējai darba samaksai vajadzētu būt mazākais divu vidējo darba samaksu līmenī, tā kā ir par ko cīnīties,” pretī saka mediķu arodbiedrības līderis Valdis Keris.

Savukārt premjers norādīja, ka mediķi ir pirmie rindā uz algu palielināšanu, vienlaikus uzsverot, ka budžeta iespējas ir ierobežotas. Pieprasījumi tiek iesniegti simtiem miljonos latu, bet pieejamā summa būs mērāma tikai desmitos miljonu latu. „Eiropas Savienībā aizvien vēl daudzās valstīs šī taupības politika turpinās. Mēs te diskutējam pavisam citas problēmas – kā pareizāk samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā pareizāk palielināt budžeta izdevumus,” norāda premjers.

Uz arodbiedrību neapmierinātību norādīja arī sanestie plakāti un tur rakstītie saukļi: „Dzīve ir grūta, bet alga ir smieklīga”, kā arī „Taisnīgu sociālo garantiju sadalījumu”.

Stundu garais pikets bija mierīgs. Ap plkst. 16 cilvēki pamazāk sāka izklīst, pirms tam gaisā palaizdami daudzus baltus balonus.

Ziņots, ka Latvijā jau kopš krīzes sākuma daudzu profesiju pārstāvji nav apmierināti ar algu un sociālo garantiju lielumu. Piemēram, pret zemajām algām ir protestējuši Valsts probācijas dienesta darbinieki. Vēl šonedēļ streika iespējamību atzina valsts pārvaldē strādājošie ierēdņi, kam nereti "uz rokas" ir 300 latu liela alga mēnesī. Dombrovska valdība visu šo laiku ir norādījusi, ka krīzes laikā tā bija spiesta krasi samazināt budžeta finansējumu daudzām nozarēm. Vienlaikus tā akcentē, ka līdz ar faktu, ka valsts budžetu vairs nav nepieciešams konsolidēt, Latvijā ir sākusies ekonomiska augšupeja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt