Ziņots, ka otrdien, 29.martā, Latvija apturējusi Kremļa propagandas medija "Sputnik" interneta vietni "sputniknews.lv", kur saturs latviešu valodā vairs nebija pieejams. Darbība apturēta, jo "Sputnik" neesot uzskatāms par mediju, otrkārt, saskatāma saikne ar Krievijas informācijas aģentūru "Rossiya Segodnya", kuru vada Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Kiseļovs.
Taču drīz vien propagandas ziņu lapai nomainīts interneta domēns un tās saturs atkal pieejams latviešu valodā vietnē "sputniknewslv.com". Kā trešdien, 30.martā, LNT ziņās atzina premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), Latvija varot vērsties tikai pret šeit reģistrētiem interneta resursiem.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien preses konferencē pauda – tā kā Latvijā šī interneta vietne kā medijs nav reģistrēts, līdz ar to ir normāli, ka tiek pārtraukta tā darbība.
Tikmēr ĀM, kas ir atbildīgā par sankciju kontroli, sola vērsties Drošības policijā, stāsta ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
""Sputnik.lv" nav uzskatāms par mediju un tādējādi citas valsts kontrolētai informācijas aģentūrai nav tiesību nodarboties ar mediju darbību Latvijā. Ārlietu ministrija kā sankciju režīmu koordinējošā nacionālā iestāde vērsīsies, iespējams, atkal pie kompetentajām iestādēm, tad jau kompetentās iestādes, piemēram, Drošības policija sniegs vai dos kādu rīcības modeli, kā rīkoties tālāk," atzina Drēģeris.
Fakti
Starptautiskā raidsabiedrība "Sputnik" ietilpst Krievijas valsts informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" struktūrā, un tika izveidota pēc Krievijas prezidenta rīkojuma „Par mēriem paaugstināt valsts mediju darbības efektivitāti”.
Saskaņā ar rīkojumu:
- „Valsts unitārā uzņēmuma valsts informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" darbības galvenais virziens ir Krievijas Federācijas valsts politikas un sabiedriskās dzīves atspoguļošana ārzemēs”;
- „Valsts informācijas aģentūras "Rossija Segodņa” vienpersoniska izpildinstitūcija ir ģenerāldirektors, kurš ieceļams amatā un atbrīvojams no amata tikai ar Krievijas federācijas rīkojumu;
- Informācijas aģentūra "Rossija Segodņa” iekļaujama valsts stratēģisko uzņēmumu sarakstā.
Drošības policijai būs jāizpēta, kur reģistrēts jaunais interneta domēns un vai Latvijai ir kādas iespējas šīs interneta vietnes darbību ierobežot. Drēģeris cer, ka palīdzēt šajā situācijā varētu arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informācijas institūts, taču tam ir nepieciešams laiks.
Viņš gan atzina Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena", ja medija adrese atrodas ārpus ES, tad nav juridisku iespēju ietekmēt tā darbību. „Tas patiešām ir spēcīgs propagandas ierocis, kas atrodas vienas valsts rokās," sacīja Drēģeris. Viņš izteica cerību, ka Latvijas iedzīvotāji būs pietiekami kritiski, lai atšķirtu kvalitatīvas no nekvalitatīvas informācijas.
Tikmēr Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis teica, operatīvā domēna nomaiņa un nepakļaušanās Latvijas varas iestāžu mājieniem pierāda to, ka Krievija propagandas informācijai piešķir ļoti lielu nozīmi.
"Tas, protams, parāda to, ka, protams, Krievijas rīcībā ir ļoti lieli resursi, un, teiksim tā - ja viņi nevarēs tikt iekšā pa durvīm, viņi mēģinās tikt iekšā pa logu. Ja logs ir ciet, tad viņi mēģinās ielīst pa skursteni. Tā viņu darbība nav saistāma ar kaut kādu brīvu mediju, jo brīvi mediji, šādi pilnīgi pretdarbojoties, cenšoties apiet jebkādu nacionālo likumdošanu, tā īsti nedarbojas," sacīja Cepurītis.
Krievijas darbības ierobežošanas vietā laiks stiprināt vietējo mediju tirgu un valsts iestāžu stratēģisko komunikāciju, norāda pētnieks.
"Skaidrs, ka tie ir, no vienas puses, tādi ilgtermiņa risinājumi, jo papildu medijiem mēs varam domāt par mediju lietotprasmi, kritiskās domāšanas stiprināšanu un citiem elementiem, bet arī īsākā laika posmā, es domāju, ka var kaut ko darīt. Protams, tā nav tikai Ārlietu ministrijas atbildība, tā ir gan valsts institūciju, gan arī sabiedrības atbildība," teica ārlietu eksperts.
Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns gan kritizēja Ārlietu ministrijas rīcību. Viņaprāt, ir skaidri jāpasaka, ka "Sputnik" darbība ir "nacionālās drošības apdraudējums". „Ļoti svarīgi ir izveidot caurspīdīgu mehānismu [kas paredz mediju slēgšanu], kas būtu saprotams gan vietējai, gan starptautiskajai sabiedrībai,” sacīja Andžāns. Viņaprāt, veiksmīgs situācijas risinājums būtu bloķēt domēnu, kā to dara attiecībā uz azartspēļu saitiem. Tehnoloģiju eksperts Kristaps Skutelis gan par šādu risinājumu bija piesardzīgs, jo bloķēt ārvalstu domēnus tomēr nav tik vienkārši.
Jau ziņots, ka Krievijas oficiālās informācijas rupora "Sputnik" interneta vietnes latviešu un krievu valodā darbu sāka šā gada februāra vidū. Tāpat vēstīts, ka "Sputnik" ir jaunākais Krievijas valsts informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" projekts. Aģentūras vadītājs ir skandalozais žurnālists Dmitrijs Kiseļovs, un tās mērķi ir izplatīt oficiālo Krievijas skatījumu uz pasaules notikumiem
Tāpat ziņots, ka otrdien, 29.martā, Latvijā ir apturēta Kremļa propagandas medija "Sputnik" interneta vietnes latviešu valodā "sputniknews.lv" darbība. Apturēt domēna vārda "sputniknews.lv" reģistrāciju nolēma Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa jeb NIC.
ĀM iepriekš vērsa NIC uzmanību uz to, ka "sputniknews.lv" ir saistīts ar Krievijas valsts informācijas aģentūru "Rossiya Segodnya". Tās vadītājs ir Kiseļovs, kurš ir iekļauts ES sankciju sarakstā. Tiesa, pēc 3,5 stundu pārtraukuma vietne atsāka darbu ārpus Latvijas jurisdikcijas kā "sputniknewslv.com".
