Sankciju noteikšanu pret Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu, nosakot viņiem liegumu iebraukt Krievijā, Latvijas Ārlietu ministrija sauc par nedraudzīgu soli, ko neatstāšot bez atbilstošas atbildes.
“Mēs patiešām redzam to kā mēģinājumu iejaukties Latvijas iekšējās lietās, un šādos gadījumos noteikti šāda rīcība tiek rūpīgi izvērtēta un tiek meklēti atbilstīgākie atbildes soļi, kas noteikti sekos. Šis nav tikai Latvijas jautājums, šeit ir runa par visu Eiropas Savienību,” sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.
Tikmēr pašas amatpersonas uzsvēra, ka liegums viņiem iebraukt Krievijā saistāms ar nepatiku pret viņu profesionālo darbību. Tas ir mēģinājums ietekmēt valsts valodas un mediju politiku.
Valsts valodas centrs ieņem stingru pozīciju valsts valodas jautājumā un ir pret divvalodību, savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir vairākkārt pieņēmusi lēmumus, ar kuriem ierobežota Krievijā radītā televīzijas satura pārraidīšana Latvijā.
Abas amatpersonas uzsvēra, ka viņu profesionālo darbību sankcijas neietekmēšot un Krieviju abi apmeklēt nemaz neplāno.
“Ja vēl līdz Krimas okupācijai un karam Austrumukrainā varēja būt kādas ilūzijas, un, protams, tur ir pietiekami daudz kulturālu lietu, ko redzēt, tad tagad es domāju, ka vienkārši tas nav iespējams. Un nav pieņemams uz turieni braukt,” norādīja Valsts valodas centra direktors Baltiņš.
Savukārt NEPLP priekšsēdētājs Āboliņš sacīja: ”Es Krievijā neesmu bijis aptuveni desmit gadus. Man nav nekādu plānu doties uz Krieviju. Un šādi Krievijas Federācijas lēmumi nekādā veidā neietekmēs ne manu, ne NEPLP darbu. Iespējams, tuvākajā laikā sekos vēl kādi lēmumi Latvijas informatīvās telpas aizsardzībā.”
Kopā Krievija ieceļošanas liegumu piemērojusi astoņām augsta līmeņa Eiropas Savienības dalībvalstu un institūciju amatpersonām. Šo Krievijas lēmumu jau nosodījuši vairāki Eiropas Savienības līderi.
