Diāna Ponaskova iedzimtu kustību traucējumu dēļ pārvietojas ratiņkrēslā. Neskatoties uz to, viņa pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti. Tur viņa ieguva ne tikai bakalaura, bet arī maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās. Lai gan Diāna uzskata, ka iztiktu arī bez asistenta, jo ar visu tiek galā pati, šāds pakalpojums būtu ieviešams.
„Protams, ka vajag, un tas arī parādītu to spēju kopumu. Jā, mēs varam tikt no stāva uz stāvu. A tālāk? Grāmatas uznest, smaga soma, vajag dažādas lietas. Līdz ar to ir ļoti jāmeklē šādi cilvēki, jo, kā mēs zinām, ne visi ir gatavi par attiecīgo naudas summu veltīt gandrīz pilnas slodzes darba dienu,” stāsta Diāna.
Izmaiņas Invaliditātes likumā, kas ļautu asistentu saņemt arī studentiem, atbalsta arī Labklājības ministrija. Tomēr pašlaik neko vairāk komentēt nevar, jo gaida IZM redzējumu. Ministrijas pārstāve Diāna Laipniece tikmēr norāda, ka šāda iespēja jāsniedz, jo pašlaik cilvēkam ar invaliditāti, kļūstot pilngadīgam, skolās asistents vairs nepienākas.
„Līdz ar to ir nepieciešami grozījumi Invaliditātes likumā. Tas ir viens, lai vispār būtu leģitīms pamats ieviest šādu pasākumu. Tad mums vajadzēs grozīt, protams, arī mūsu absolventu reģistru, jo mums šobrīd nav tādu sensitīvu datu, cik studentiem ir invaliditāte. Mēs to vispār nezinām, un mums nav pamata to uzkrāt. Līdz ar to mums vajag sākt iegūt vispār tādus datus,” atklāj Laipniece.
Viņa norāda, ka vēl nav izstrādāti kritēriji, kuras invaliditātes grupas varēs saņemt asistentu. Viņa gan atklāj, ministrija arī domā veidu, kā stimulēt augstskolas.
„Jo augstskolām būs, visticamāk, kaut kādā pakāpē jāpielāgojas. Tad varbūt mēs arī drusku kaut ko varētu maksāt gan tieši par asistentiem, gan augstskolām, lai viņiem būtu interese pielāgoties šiem cilvēkiem,” stāsta Laipniece.
Ieceri par asistentiem augstskolās atbalsta arī Latvijas Studentu apvienības vadītājs Dāvis Freidenfelds. Studentu apvienība jau 2016. gadā rosināja, ka iekļaujošajai izglītībai jābūt arī augstskolās un viens no veidiem, kā to darīt, ir nodrošināt asistentus.
„Jautājums jau ir sīkāk par detaļām, kā tieši, arī atalgojums par to, lai nolīgtu cilvēku, šobrīd vismaz vidusskolā un arī pamatskolā, ir tikai 300 eiro. Šobrīd Latvijas universitātē ir apzināts viens gadījums, kur veic piemaksas, lai studējošais, kam ir nepieciešams asistents, varētu to arī nodrošināt. Jautājums, protams, ir, kā tas īstenotos ilgtermiņā, ja šādus grozījumus pieņemtu,” uzskata Freidenfelds.
Studentu pārstāvis arī norāda, ka pašlaik lielākoties augstskolas ir gatavas uzņemt cilvēkus ar invaliditāti. Par to, kad augstskolās būs pieejams asistents, IZM vēl nespēj pateikt, tomēr atklāj, ka, pēc provizoriskajām aplēsēm, asistentu pakalpojumiem augstākajā izglītībā katru gadu būs nepieciešami nepilni 100 tūkstoši eiro.
