Ziņots, ka pirmdien Sējā iedzīvotāji ļoti asi reaģēja uz iecerētā dzelzceļa līnijas maršruta iešanu cauri Sējas novadam.
Sanāksmē Rīgā cilvēki vairāk uzdeva viņiem interesējošos jautājumus un mazāk izteica priekšlikumus trases izbūvē.
Sanāksmes dalībnieki interesējās par kravu, kā arī pasažieru apjomu, ko turpmāk plānots vest pa izbūvēto dzelzceļa līniju. Projekta izstrādātāji skaidroja, ka aptuvenais kravu daudzums gadā varētu būt 13 miljoni tonnu, bet maksimālais - līdz 30 miljoniem tonnu gadā. Savukārt pārvadāto pasažieru apjoms varētu būt ap pieciem miljoniem gadā, bet savienojumā lidosta-Rīgas centrs turpceļā un atpakaļ varētu tikt pārvadāti ap 5000 pasažieru dienā.
Kāda kundze arī interesējās, kādēļ trase izplānota cauri viņas īpašumam, nevis blakus esošam mežam. Tāpat cilvēki uzdeva jautājumus par atsavināšanas procesu un kompensācijām. "RB Latvijas" izpētes darba grupas telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidroja, ka ir trīs galvenie atsavināšanas principi - tirgus cena, vērtēšana un individuāla pieeja katram gadījumam. Šādi atsavināšanas procesā tikšot noteikta kopējā konkrētā īpašuma summa, izvērtējot neērtības, piemēram, nepieciešamību pārcelties.
Dalībnieki uzdeva jautājumus arī par tuneļu izvietojumu viņu apdzīvotajās teritorijās, visbiežāk jautājot par Āgenskalnā plānoto tuneli. Tāpat cilvēki interesējās par plānotajām pieturvietām - gan dzelzceļa līnijai šķērsojot Baltijas valstis, gan Rīgu.
Iedzīvotāji izteica arī bažas par neērtībām un troksni, ko radīs dzelzceļš. Projekta izstrādātāji mierināja, ka šis dzelzceļš atšķirsies no ierastā dzelzceļa - vibrācijas nebūšot jūtamas un arī troksnis būšot daudz mazāks, nekā ierasts.
Cilvēki uzdeva jautājumus arī par projekta izmaksām, to veidošanos un pamatotību. Tāpat Rīgas iedzīvotāji jautāja par darba vietu pieaugumu projekta gaitā. "RB Latvijas" pārstāvji stāstīja, ka trases izbūves laikā varētu rasties ap 11 000 līdz 12 000 jaunu darba vietu, bet pēc izbūves - vilcienu kursēšanas laikā - visā Baltijā varētu būt pieejamas ap 300-400 jaunas darbavietas.
Iedzīvotāji arī interesējās, cik bieži pēc projekta Rīgā pienāks vilciens no Tallinas. Projekta plānotāji sacīja, ka astoņas reizes dienā.
Kāda sieviete izteica arī kritiku par informācijas trūkumu un tās komunicēšanu neapmierinošā līmenī - viņa par sanāksmi šodien esot uzzinājusi netīšām un apgalvoja, ka liela daļa cilvēku nemaz nav informēti. Tāpat viņa pārmeta projekta izstrādātājiem, ka viņi vēloties, lai iedzīvotāji šajās sanāksmēs komentē izstrādātos trases variantu risinājumus, kas pēc pašreizējās informācijas, kas pieejama iedzīvotājiem, neesot iespējams pat cilvēkiem, kas specializējušies pilsētvides plānošanā. Sanāksmju rīkotāji pārmetumus noraidīja, sakot, ka informācija tikusi publicēta gan laikrakstos, gan tīmeklī, gan sniegta arī bukletu veidā.
Kāds kungs arī uzsvēra, ka svarīgi ir "ātrāk sākt darboties", būvēt Eiropas līmeņa dzelzceļu, neņemot vērā skeptiķus.
Starptautiska vides konsultāciju uzņēmuma "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" (ELLE) pārstāve Evija Brante klātesošos sanāksmē iepazīstināja ar projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvis un "Rail Baltica" nacionālās izpētes projekta vadītājs Kaspars Vingris skaidroja, ka 2018.gadā notiks projekta tehniskā izstrāde, 2019.gadā provizoriski plānots sākt būvniecību un 2024.-2025.gadā varētu jau sākt kursēt pirmie vilcieni.
Jau iepriekš vairākas pašvaldības pauda, ka ir nemierā ar „Rail Baltica II” maršrutu, un iebildumus ir cēlusi arī galvaspilsēta Rīga.
Latvijas pusē pie Igaunijas robežas jaunais sliežu ceļš sāksies Ainažos. Tad, stiepjoties caur Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu un Salaspils novadiem, sasniegs Rīgu. Ievadu galvaspilsētā paredzēts izveidot vietā, kurā kādreiz bija Ērgļu dzelzceļa līnija. Pēcāk vilciens virzīsies uz Centrālo staciju, bet no tās pa jaunu dzelzceļa tiltu uz Rīgas lidostu. Tālāk caur Mārupes, Olaines un Ķekavas novadiem virzīsies līdz Bauskas novadam, kur šķērsos Latvijas - Lietuvas robežu.
Būvniecības vajadzībām nāksies atpirkt aptuveni 2000 īpašumu. Šiem izdevumiem nāksies atvēlēt vairākus desmitus miljonu eiro no kopējām Latvijai paredzētajām izmaksām, kas ir 1,3 miljardi eiro.
