Arī Rektoru padome prasa izglītības un zinātnes ministres demisiju

Arī Latvijas Rektoru padome pieprasījusi izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) demisiju, informēja padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.

Rektoru padome ir pievienojusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām par izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas pieprasījumu. Pamatojuma vēstule saskaņā ar Rektoru padomes sēdes lēmumu pagājušā gada 23. decembrī ir nosūtīta valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība")) un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība).

"Kamēr nav saņemtas amatpersonu atbildes, vēstules satura komentēšana nebūtu korekta," sacīja Bernāts.

Jautāta, vai apsver iespēju atkāpties no izglītības ministres amata, Šuplinska trešdien, 6. janvārī, preses konferencē sacīja, ka par Rektoru padomes izteikto demisijas pieprasījumu uzzinājusi vien šorīt no medijiem. "Neesmu saņēmusi vēstuli. Kad saņemšu, tad arī varēšu atbildēt uz jautājumu," teica Šuplinska.

KONTEKSTS:

Pagājušā gada 3. decembrī LIZDA nosūtīja Saeimas deputātiem un Ministru prezidentam dokumentu, kurā pieprasīja atbalstīt LIZDA rosināto izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisiju. Atbalstu LIZDA pieprasījumam paudusi arī biedrība "Vecāku alianse".

LIZDA pieņēma lēmumu pieprasīt Šuplinskas demisiju pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības – atbalstītas daļēji, kamēr pārējās – pilnībā ignorētas.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.

Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk, nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem, un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.

"Šādos apstākļos izglītības un zinātnes ministre līdz gada nogalei plāno valdībā apstiprināt paaugstinātas prasības darba kvalitātei, kuras neizpildot, darba alga samazināsies par 20%. LIZDA uzskata, ka tas nav pieļaujami un ciniski. Tā vietā ministrei bija jāmeklē vēl jauni atbalsta pasākumi pedagogiem," tobrīd sacīja Vanaga.

Otra prasība, ko Šuplinska ignorējot, ir pirmsskolas izglītības pedagogi, kuriem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi, tā vietā ir panākta politiska vienošanās par to, ka prioritāte ir privāto izglītības iestāžu atbalsts, digitalizācija, tehnoloģiju iegāde, kur gan daļa izdevumu ir pamatoti, pauda Vanaga. Vienlaikus viņa akcentēja, ka pirmsskolas izglītības pedagogi iznes lielu daļu darba uz saviem pleciem bez jebkāda atbalsta. "Šāda attieksme ir tuvredzīga," sacīja Vanaga.

Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek nerisināta ir augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība, ko kā problēmu atzīst arī nozares ministrija. Vanaga norādīja, ka nav pieļaujams, ka jaunizveidoto augstskolu padomju rokās varētu būt gan lēmējvara, gan izpildvara, gan šķīrējtiesa, kas mazina LIZDA biedru iesaisti demokrātisku lēmumu pieņemšanā augstskolās, norādīja Vanaga.

Savukārt Šuplinska pārmeta LIZDA, ka tā izglītības reformām prasa resursus.

"Saņēmu atbildi, ka LIZDA galvenais uzdevums ir cīnīšanās par resursiem. Protams, ka resursiem visplašākajā šī vārda nozīmē, piebilstot, kamēr nav visu resursu, tikmēr nevar notikt nekādas pārmaiņas," norāda ministre.

Viņa skaidroja, ka procesi, kas notiek IZM, ir virzīti uz izglītības kvalitāti, bērna, jaunieša prasmju, talantu atklāšanu, dzīves prasmju nostiprināšanu.

Šuplinskas ieskatā LIZDA interesē nevis atbalsta mehānisma veidošana skolotājam, nevis bērnu vai Latvijas valsts iedzīvotāju intereses, 21. gadsimta izglītības pieejamība, modernizācija, bet tieši resursi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti

    Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

    Pieņemt un turpināt