Dienas ziņas

Aicina izvairīties no trešā Covid-19 viļņa

Dienas ziņas

Divus liepājniekus apbalvo par cilvēka dzīvības glābšanu

Arodbiedrība prasa ministres I. Šuplinskas demisiju

LIZDA nolēmusi pieprasīt Šuplinskas demisiju

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) demisiju, preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

ĪSUMĀ:

  • LIZDA izvirzīja ministrei 15 prasības, bet secināja - tās tiekot ignorētas. Tāpēc lēma prasīt demisiju.
  • Ministrei pārmet kvalitātes prasību paaugstināšanu skolotājiem ārkārtas situācijas laikā.
  • LIZDA: Pirmsskolas pedagogiem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi.
  • Arodbiedrība: Sociālais dialogs ar ministri ir pasliktinājies.
  • Norāda uz nepietiekamību bāzes finansējumu augstākai izglītībai un zinātnei.
  • Šuplinska noraida pārmetumus – dialogs ar LIZDA esot intensīvs. Neatteiksies no skolu reformas prasības.

Arodbiedrība ministrei bija izvirzījusi 15 prasības, no kurām viena prasība esot izpildīta, divas atbalstītas tikai daļēji, kamēr pārējās – pilnībā ignorētas. Tāpat LIZDA uzskata, ka pasliktinājies savstarpējais dialogs. Arodbiedrība bija izvirzījusi vairākas prasības saistībā ar aktuālajām izglītības reformām, atbalstu pirmskolas pedagogiem, kā arī izglītības kvalitātes prasībām.

Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.

LIZDA priekšsēdētāja Inga VanagaSintija Ambote

“Īpaši situāciju pasliktina tas, ka ārkārtas situācijas laikā nozares ministre atļaujas virzīt ievērojami paaugstinātas prasības kvalitātes rādītājiem, kas ietekmēs darba samaksu. Mēs uzskatām, ka tas ir klaji nepieņemami. Mēs esam par kvalitātes paaugstināšanu, bet, kad pedagogs jau tā dara vairāk, nekā no viņa tiek prasīts, kad jaunajam saturam nav pietiekami un kvalitatīvi mācību līdzekļi, kad mums nepietiek tehnoloģijas ne skolās, ne mājās, ne pedagogiem, ne skolēniem, kad ir attālinātais darbs paaugstinātā stresa apstākļos, kas ietekmēs arī izglītības kvalitātes rādītājus, tad izvirzīt nesamērīgi paaugstinātākas prasības, ko ministri plāno apstiprināt valdībā līdz šī gada nogalei, – mēs uzskatam, ka tas ir nepieļaujami. Un draudi – neizpildīsi paaugstinātās prasības,

darba algu samazinās par 20% – ir ciniski šādos apstākļos,” uzskata Vanaga.

Otra prasība, ko Šuplinska ignorējot, ir pirmsskolas izglītības pedagogi, kuriem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi, tā vietā ir panākta politiska vienošanās par to, ka prioritāte ir privāto izglītības iestāžu atbalsts, digitalizācija, tehnoloģiju iegāde, kur gan daļa izdevumu ir pamatoti, pauda Vanaga. Vienlaikus viņa akcentēja, ka pirmsskolas izglītības pedagogi iznes lielu daļu darba uz saviem pleciem bez jebkāda atbalsta. "Šāda attieksme ir tuvredzīga," sacīja Vanaga.

Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek nerisināta, ir augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība, ko kā problēmu atzīst arī nozares ministrija. Vanaga norādīja, ka nav pieļaujams, ka jaunizveidoto augstskolu padomju rokās varētu būt gan lēmējvara, gan izpildvara, gan šķīrējtiesa, kas mazina LIZDA biedru iesaisti demokrātisku lēmumu pieņemšanā augstskolās, norādīja Vanaga.

LIZDA priekšsēdētāja sacīja, ka arodbiedrība sagatavos dokumentu par izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas pieprasījumu un iesniegs to gan ministrei, gan parlamentam, kuram par šo pieprasījumu būs jāorganizē diskusijas un par to jālemj. Vanaga atzina, ka viņa nedomā, ka ministre pati varētu paziņot par atkāpšanos no amata.

Jautāta, vai konfliktu ar LIZDA ir iespējams atrisināt arī citā veidā, Šuplinska norādīja, ka šis jautājums ir jāadresē arodbiedrībai, ne viņai. Ministre pauda, ka ir atbildēts uz LIZDA jautājumiem.

Šuplinska uzskata, ka sociālais dialogs ar LIZDA ir ļoti intensīvs.

"Es nevaru nosaukt nevienu darba grupu, kurā arodbiedrība nebūtu pārstāvēta," sacīja ministre. 

Ministre teica, ka nav gatava atteikties no iecerētās skolu reformas prasības, kuras rezultātā tām izglītības iestādēm, kuru skolēnu vērtējums centralizētajos eksāmenos būs zem 40%, valsts mērķdotāciju samazinās par 20%.

Šuplinska arī pārmeta arodbiedrībai sadarbības trūkumu, pieņemot lēmumus par mācību procesu Covid-19 apstākļos.

Izglītības ministre LTV norāda, ka skolu tīkla iesāktā reforma vērsta uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, un bažām, ka aptuveni piektdaļai skolu varētu samazināt valsts finansējumu, neesot pamata.

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") šonedēļ intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" pauda, ka iesaistīsies sarunā starp ministri un arodbiedrību, un cerot uz mierīgu konflikta atrisināšanu.

KONTEKSTS:

LIZDA jau iepriekš norādījusi, ka nav apmierināta ar ministres Ilgas Šuplinskas reformām un viņas komunikācijas stilu. Ministrei bija izvirzītas 15 prasības – uzlabot komunikāciju ar sociālajiem partneriem, atvainoties nozarei par attieksmi, kā arī apturēt un iesniegt vairākus likuma grozījumus. Piemēram, nenoteikt minimālo studentu skaitu augstskolās un koledžas skaitīt pie augstākās izglītības iestādēm. Viena no svarīgākajām prasībām ir palēnināt skolu tīkla reformas ieviešanu. Tā paredz no nākamā gada ieviest vairākus kvalitātes un kvantitātes kritērijus, kurus neievērojot vidusskolām pakāpeniski samazinās valsts finansējumu.

Valdībā atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums par vispārējās vidējās izglītības reformu, tomēr LIZDA ar to nav apmierināta. Reforma paredz noteiktu rīcības plānu, līdz nākamajam gadam stiprinot mācību satura digitalizāciju, kā arī plānots darbs pie pedagogu atalgojuma un slodzes apjoma pārskatīšanas. Vēl iecerēts pārskatīt izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijus un pašvaldību atbildību izglītības finansēšanā.

Paredzēta arī skolu tīkla sakārtošana. Nākamajā mācību gadā tas skars trešdaļu vidusskolu. Plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi. Saslimstībai nesamazinoties, 24. novembrī ierobežojumi izglītībā un sportā padarīti stingrāki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt