Pēc pēdējo dienu notikumiem Kipra ir zaudējusi lielu daļu no līdzšinējās ieguldītāju uzticības. Tādēļ nerezidentu jeb ārvalstnieku nauda, kas lielos apmēros līdz šim tika glabāta Kipras bankās, visticamāk sāks aizplūst citu. Tiek prognozēts, ka tostarp uz Latviju.
Tā uzskata ne tikai eksperti Latvijā, bet arī daži pasaules mediji. Ziņu aģentūras "Reuters" finanšu žurnālists Fēlikss Selmons, atbildot uz telekompānijas CNN jautājumu, kur aizplūdīs Krievijas nauda, bija viennozīmīgs: uz Latviju. "Viņiem ir nepieciešams atrast mazu valsti ar vārgu finanšu tirgus regulāciju… Latvija ir jaunā Kipra. Nauda jau ir sākusi tur plūst," sacīja Selmons.
Arī „DNB Bankas” eksperts Pēteris Strautiņš saka, ka noguldītāju aizplūšana no Kipras uz Latviju ir aizsākusies jau pirms pāris gadiem. „Latvijā bija diezgan acīmredzami, ka atsevišķās bankās, kas gan nav „DNB Banka”, nauda ieplūda jau tad, kad parādījās pirmie signāli, ka Kiprā varētu būt lielas nepatikšanas. Tas jau bija pirms 2-3 gadiem apmēram. Tā kā tā "gudrākā nauda" no Kipras jau sen, sen ir aizbēgusi un daļēji uz Latviju. Tas jau ir noticis fakts,” skaidroja Strautiņš.
Strautiņa teiktais daļēji sasaucas arī ar Valsts prezidenta sacīto. Tomēr Andris Bērziņš, kurš pats savulaik ir vadījis banku, uzskata, ka pārāk daudz jaunas naudas no Krievijas Latvijā neieplūdīs: „Es nedomāju, ka daudz vairāk naudas atplūdīs uz Latviju. Kas to gribēja un saprata to situāciju, tie jau ir to izdarījuši. Tāpēc tiešā veidā es nedomāju, ka uz Latviju būs kaut kāds efekts.”
Kiprā darbojas arī trīs Latvijas banku filiāles: „Baltikums Bank”, „Trasta komercbanka” un „Expobank”. "Baltikums Bank" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs aģentūrai BNS sacīja, ka Kiprā ir īpaša likumu un klientu apkalpošanas sistēma. Tādēļ Latvija nevarot būt par tiešu alternatīvu ārvalstu noguldītājiem.
Pēc reitingu aģentūras "Moody's" aplēsēm, Krievijas pilsoņi Kiprā ir noguldījuši aptuveni 25 miljardus eiro. Ir skaidrs, ka visa šī nauda nenokļūs Latvijā. Tomēr mūsu valstī nerezidentu ieguldījumi jau tagad viedo gandrīz pusi no visiem ieguldījumiem. Turklāt augsto nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijai pārmeta arī Eiropas Parlamenta deputāti, kuri nesen iztaujāja finanšu ministru Andri Vilku (V) par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) gan saka, ka satraukumam nav pamata: „Te arī vilkt kaut kādas paralēles īsti nevar. Kipras finanšu sektora īpatsvars ir daudzkārt lielāks pret ekonomiku, nekā tas ir Latvijā. Tā kā es nedomāju, ka tam būs kaut kāda būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku vai Latvijas virzību uz eiro.”
Tomēr „DNB Bankas” eksperts Strautiņš piebilst, ka prasība aplikt noguldījumus Kipras bankās ar vienreizējo nodevu ir kā signāls no eirozonas un it īpaši Vācijas, ka banku sektoru nevar atstāt bez uzraudzības, it sevišķi, ja tas koncentrējas uz ārvalstu klientiem.
