„Laikam grūti būs atrast Latvijas valstī daudz drošāku māju kā šī. Konstrukciju drošībā tas ir drusku cietoksnis, jo tas ir monolītajā dzelzsbetonā, un grūti iedomāties, ka tur varētu konstruktīvi kas atgadīties," apliecināja arhitekte.
Viņa norādīja, ka Gaismas pils tapšanā bijuši iesaistīti labi inženieri un uzņēmums no ASV, ar kuru Gunārs Birkerts kopā strādājis pie ļoti lieliem objektiem. „Tādēļ mums nav šaubu, ka no konstruktīvā viedokļa tur viss ir kārtībā," pauda Apsīte.
Bibliotēkas projektā nav bijis nevienas izmaiņas, ko būtu iespaidojusi krīze, uzsvēra arhitekta. Viņa gan atzina, ka 1995.gadā tika mainīts ēkas lielums, samazinot to.
Krīze gan iespaidoja vairāku citu kārtu - pazemes un daudzstāvu autostāvvietu, ielu un satiksmes mezglu - būvniecību. Šīs ieceres ir atliktas uz vēlāku laiku.
„Lielajā mērogā nekas nav mainījies. Mainījušās varbūt ir kādas nianses. Bet tas ir brīnišķīgi, ka pamatideja, kas bija Gunāram Birkertam, tā no pirmās idejas līdz šodienai ir realizējusies," norādīja Apsīte.
Arhitekte arī noliedza agrāk publiskajā telpā apspriesto ideju par stikla jumtu, jo jau sākotnēji tas tā nebija iecerēts. Pašlaik jumts ir no tērauda.
Jau ziņots, ka būvniekiem piektdien, 20.decembrī, jāpabeidz darbi LNB ēkā un jānodod dokumentācija. Savukārt bibliotēkas infrastruktūras iekārtošanas darbus un apzaļumošanu plānots pabeigt līdz 30. aprīlim.
