Panorāma

Prezidents Egils Levits apmeklē Lietuvu

Panorāma

Panorāma

Tiesa noraida LNB būvnieku prasību

Tiesa noraida Gaismas pils būvnieka prasību par 12 miljonu eiro piedzīšanu no valsts

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas "Gaismas pils" būvnieku – pilnsabiedrības “Nacionālo būvkompāniju apvienība” – prasību par 12 miljonu eiro piedziņu no valsts, liecina tiesas publiskotā informācija. Spriedums vēl ir pārsūdzams.

ĪSUMĀ:

  • LNB ēkas būvnieki uzskatīja, ka tiem pienākas papildu 12 miljoni eiro.
  • Strīds par to, kā summā ierēķinātas būvniecības cenu izmaiņas gados, kad bibliotēka tika celta.
  • Pirmā tiesu instance iepriekš uzskatīja, ka būvniekiem cenu izmaiņu dēļ pienākas vēl deviņi miljoni eiro.
  • Tagad apgabaltiesa secina, ka būvnieki cenu izmaiņas aprēķina neatbilstoši līgumam.
  • Turklāt būvnieku prasījumā par 7 miljoniem eiro jau iestājies noilgums. Būvniekiem arī pašiem bija jāizvērtē, vai līgums ir izdevīgs.
  • KM gandarīta par tiesas spriedumu.
  • Būvnieki spriedumu vēl nekomentē, jo nav iepazinušies ar to.

Rīgas apgabaltiesas nospriesto stāsta tiesas priekšsēdētājas palīgs Raimonds LočmelisZane Mače

    Strīds par Gaismas pils celtniecības izmaksām ir par to, kā summā ierēķināt būvniecības cenu izmaiņas gados, kad bibliotēka tika celta. Līgums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību tika noslēgts 2008.gadā, tieši pirms ekonomiskās krīzes, kam sekoja būvniecības cenu kritums.

    Pretēji pirmās instances tiesai apgabaltiesa piekritusi Kultūras ministrijai, ka būvnieks cenu izmaiņas aprēķinājis neatbilstoši līgumam. Turklāt prasījuma daļā par septiņiem miljoniem eiro jau iestājies noilgums. Tiesa arī norādījusi, ka iesaistītajām firmām pašām bija jāizvērtē, vai līgums par bibliotēkas celtniecību tām ir izdevīgs.

    Spriedumā konstatēts, ka, pēc līguma noslēgšanas iestājoties ilgstošai deflācijai un korekcijas rezultātā samazinoties naudas summām, kuras būvniekiem pienācās par darbiem, būvnieki vēlējās panākt līguma grozīšanu. Kad to nav izdevies panākt, prasītāja sākusi izmantot argumentāciju par līguma atšķirīgu iztulkošanu, taču šāda rīcība tiesas ieskatā ir pretrunā ar Civillikumu, paziņojumā medijiem skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

    “Tiesa pauž uzskatu, ka prasītājai, pirms vērsties pret otru līguma pusi ar prasību, būtu jāizvērtē savu darbinieku un pilnvaroto personu darbība vai bezdarbība līguma noslēgšanas procesā, ja līgums prasītājai ir bijis jau sākotnēji neizdevīgs un radījis zaudējumus, kā prasītājas pārstāvis apgalvoja apelācijas instances tiesas sēdē,” norādīja tiesnesis.

    Tiesa uzskatīja par vispārzināmu faktu, ka prasītājas sastāvā ietilpstošās komercsabiedrības AS “Rbsskals”, SIA “Re&Re” un SIA “Skonto būve” ierindojas starp Latvijas 10 lielākajiem būvniecības uzņēmumiem ar ilgstošu un plašu pieredzi dažādu būvniecības objektu celtniecībā un celtniecības finansēšanā. Šī iemesla dēļ tiesa atzinusi, ka prasītājai, balstoties uz pieredzi un zināšanām būvniecības un tās finansēšanas jomā, bija jāzina un jāparedz – lielu objektu būvniecība vairāku gadu garumā ietver sevī riskus, tajā skaitā finanšu. Līdz ar to būvnieki, slēdzot līgumu, varēja un viņiem vajadzēja paredzēt visus iespējamos riskus, tostarp tādus, kas saistīti ar inflāciju, deflāciju, būvniecības izmaksu izmaiņām un to sekām.

    “Ja pilnsabiedrība “Nacionālā būvkompāniju apvienība” nav pietiekami šos riskus izvērtējusi, tad par to nevar būt atbildīga Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā,” tiesas spriedumu skaidroja Vazdiķis.

    Tiesa prasību noraidījusi pilnā apmērā, secinot, ka prasījumam par parāda 7 miljonu eiro piedziņu ir iestājies noilgums, līdz ar to prasība šajā daļā noraidāma, bet valsts apelācijas sūdzība šajā daļā ir pamatota. Savukārt prasība par parāda pamatsummas 2 miljonu eiro piedziņu ir noraidāma kā nepamatota, bet atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir pamatota.

    Rīgas apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

    Kultūras ministrija gandarīta par tiesas spriedumu. “Mēs priecājamies par to, ka tiesa šajā argumentācijā pēc būtības ir iedziļinājusies, sapratusi to un atzinusi būvnieku prasības par nepamatotām. Tas vēlreiz apliecina to, ka Kultūras ministrija ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Nodokļu maksātājiem vairāk nevajadzēs atvēlēt līdzekļus par šo pabeigto objektu,” sacīja ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

    Bibliotēkas būvnieku pārstāvji komentārus Latvijas Televīzijai atteica tāpēc, ka vēl nav iepazinušies ar pilnu spriedumu. 

    KONTEKSTS:

    Gaismas pils būvniecība sākās 2008. gadā. LNB ēkas celtniecība pabeigta 2014. gadā, kad arī Gaismas pils nodota lasītāju rīcībā. Kopumā valsts par ēkas būvniecību astoņu gadu laikā – no 2008. gada līdz 2016. gada decembrim – ir samaksājusi 195,5 miljonus eiro.

    Taču ēkas būvnieki - „Nacionālā būvkompāniju apvienība” - uzskata, ka valsts par darbu nav samaksājusi vēl 12 miljonus eiro, jo esot nepareizi piemēroti būvniecības izmaksu indeksi. Ministrija tam nepiekrīt.

    Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi būvnieku prasību daļā par parāda pamatsummas 9 miljonu eiro piedziņu un noraidīja daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2,8 miljonu eiro apmērā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti