Pusdiena

Privātklīnikās liela interese par valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem

Pusdiena

RD sola ķerties klāt auto novietošanas problēmām namu iekšpagalmos

Ebreju draudžu un kopienu padomei nodos piecus nekustamos īpašumus

Ar Saeimas atbalstu ebreju kopienai nodod piecus īpašumus

Saeima ceturtdien, 25.februārī, pielika punktu vairāk nekā gadu ilgušajām diskusijām par piecu nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.

Atbilstoši Saeimas pieņemtajiem likumiem, padomei bez atlīdzības tiks nodoti šādi:

  • īpašumu Kandavā, Lielā ielā 31;
  • īpašumu Jūrmalā, Kļavu ielā 13;
  • īpašumu Rīgā, Abrenes ielā 2;
  • īpašumu Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12;
  • īpašumu Rīgā, Ludzas ielā 25.

Līdz ar Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtajiem likumiem par piecu nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomei, tai nodoti īpašumi, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Trīs īpašumi Rīgā un pa vienam Kandavā un Jūrmalā gan ir tikai neliela daļa no ebreju organizācijām savulaik piederējušajiem īpašumiem.

Par restitūcijas likumu virzību atbildīgās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”) gan cer, ka līdz ar šo likumu pieņemšanu galīgajā lasījumā, diskusijai par ebreju īpašumu restitūciju vismaz šajā Saeimā ir pielikts punkts. „Ārlietu komisijā var pielikt punktu, jo mums vairs nav, ko izskatīt. Te būtu jārunā ar ebreju kopienu. Cik es esmu dzirdējis, viņi uzskata, ka vēl nākotnē var par to jautājumu runāt, bet es to neredzu vismaz šajā Saeimas sasaukumā. Es domāju, ka galvenais tagad ir, lai ebreju kopiena izveido šo fondu, ko viņi solīja, un lai tas sāk darboties ar šiem īpašumiem. Bet citādi es neredzu, ka mēs kaut ko jaunu pacelsim. Vismaz ne tuvākajā nākotnē," sacīja Kalniņš.

Kalniņš, kurš aizvadītajā gadā ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu apspriedis arī ar ASV īpašo sūtni holokausta jautājumos, uzsver, ka nekādas prasības par citu īpašumu atdošanu ebreju kopienai nav tikušas izvirzītas.

„Viņi ļoti atbalstīja šo risinājumu. Jā, varbūt viņiem vēl ir jautājumi par nākotni, bet, kā es esmu uzsvēris viņiem, mūsu uzdevums bija tikt galā ar šiem sešiem likumprojektiem un galvenokārt tāpēc, ka tie bija saistīti ar sabiedriskām ēkām. Un lielu problēmu es tur neredzu arī tāpēc, ka tas neskar valsts budžetu,” sacīja Kalniņš.

Apspriežot piecu īpašumu nodošanu ebreju kopienai, Saeimas debatēs jau kārtējo reizi tika apšaubītas Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes tiesības runāt visu Latvijas ebreju vārdā.

Nacionālās Apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins no Saeimas tribīnes citēja reliģiskās draudzes un biedrības „Šamir” priekšsēdētāja, rabīna Manahema Barkana vēstuli, kurā pausts, ka padome ne tikai nepārstāv viņa vadīto biedrību, bet arīdzan nepiedalās Rīgas Geto muzeja uzturēšanā: „Muzejs nekad nav saņēmis nekādu atbalstu no biedrības „Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome”, lai gan savos statūtos tā ir norādījusi, ka tā pārstāv visus Latvijas ebrejus. Minētais neatbilst patiesībai, faktiskai situācijai. Biedrība nepārstāv visus Latvijas ebrejus un visas Latvijas ebreju organizācijas. Pavisam noteikti tā nepārstāv biedrību „Šamir” un Rīgas un Latvijas reliģisko draudzi „Šamir”. Ir pilnīgi skaidrs, ka neraugoties uz biedrības „Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes” rīcībā esošajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, šī padome nevar un nav tiesīga pretendēt uz visām iespējām, kuras piešķir Latvijas ebreju īpašumu restitūcija.”

Par īpašumu nodošanu balsoja visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti, bet pret bija vairāki parlamentārieši no Nacionālās apvienības, partijas "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienības.

Par Saeimas lēmumu gandarījumu pauda Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, paužot uz nepieciešamību turpināt īpašumu restitūciju. “Tas ir nozīmīgs solis vēsturiskā un cilvēciskā taisnīguma atjaunošanā, un šim procesam jāturpinās arī nākotnē,” paziņojumiem medijiem norāda biedrības padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko.

“Jau daudzkārt, uzstājoties dažādu auditoriju priekšā, esmu uzsvēris, ka Latvijas valsts nav atbildīga par savu ebreju pilsoņu genocīdu Otrā pasaules kara laikā, jo pati Latvija šajā periodā bija okupēta. Ebreju kopienas traģēdijā vainojami nacisti un viņu brīvprātīgie atbalstītāji. Tomēr tieši Holokausta sekas ir iemesls, kāpēc Kopiena līdz šim nespēja atjaunot savas tiesības uz īpašumiem, kuri tai un tās dalībniekiem piederējuši pirms kara,” pauda Suharenko.

Atgūto īpašumu pārvaldei Kopiena veidos īpašu fondu, kurš ienākumus gūs no īpašumu apsaimniekošanas.

Savukārt iegūtos līdzekļus izmantos kultūras mantojuma saglabāšanai, kopienas muzejam, tradīciju izpētei un popularizēšanai, arī memoriālās programmai, apbedījuma vietu un sakrālo objektu sakopšanai, labdarības programmai, izglītības attīstībai un atbalstam jauniešiem.

Vēstīts, ka pērn septembra vidū Saeimas Ārlietu komisija  atbalstīja likumprojektu par vairāku ebreju nekustamo īpašumu restitūciju. Pirms tam, jau janvāra beigās, Saeima nolēma vērtēt ieceri par piecu īpašumu atdošanu sabiedriskajai organizācijai "Rīgas Ebreju kopiena".

Iepriekš Saeimas Juridiskais birojs bija izteicis vairākus iebildumus pret likumprojektu juridisko kvalitāti un atbilstību tiesību sistēmai. Savukārt vēlāk deputātiem iebildumu pret likumprojektu juridisko kvalitāti nebija.

Atbilstoši Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes aprēķiniem, Latvijā ir aptuveni 270 īpašumu, kuri pirms Otrā pasaules kara piederējuši ebreju kopienai un nav atgūti. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti