Latviešu valodu nākamajos septiņos gados plānots stiprināt gan informatīvajā vidē, it īpaši digitālajā, gan paplašināt lietojumu Braila rakstā. Paredzēts attīstīt latgaliešu rakstu valodu, kā arī saglabāt lībiešu valodu. Vajadzīgs stiprināt gan latviešu valodas prestižu, gan lietojumu. Tajā skaitā paredzēts pilnveidot pedagogu un zinātnieku valodas zināšanas, latviešu valodas stiprināšanā iesaistot arī sabiedriskos medijus. Īpaši izcelta 15. oktobra, Valsts valodas dienas, svinēšanas tradīcijas sākšana un uzturēšana.
Dokumentā uzsvērta arī katra valodas lietotāja atbildība par to, kā rakstām un kā runājam.
Savukārt pamatnostādņu dokumentā norādīts, ka Valsts valodas politikas virsmērķis 2021.–2027. gadam ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) valdības sēdē arī izcēla, ka pamatnostādnēs izteikta nepieciešamība vērsties pret pārkāpumiem darba tirgū vai publiskajā sfērā, ja nepamatoti tiek prasīta krievu valodas prasme. Pēc viņas teiktā, tam nepieciešami rīcībpolitikas pasākumi.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informēja, ka latviešu valodas kā valsts simbola un nacionālās identitātes pamatelementa nozīme ir īpaši uzsvērta gan Satversmē, gan augstākā līmeņa politikas plānošanas dokumentos. Lai arī valodas situācija pamatā atkarīga no daudziem ārējiem apstākļiem, to skaitā demogrāfiskajām tendencēm un valodas lietotāju lingvistiskās attieksmes, valsts pārvaldes rīcībā ir daudz politikas instrumentu, ar kuriem veicināt valodas attīstību un radīt priekšnoteikumus latviešu valodas ilgtspējai.
"Kopēja valoda veido vienotu pasaules redzējumu, kas nepieciešams, lai demokrātiskā sabiedrībā pieņemtu lēmumus un savstarpēji sadarbotos. Valsts valodas statusa pastāvības apziņa ir priekšnoteikums saliedētai sabiedrībai un labi funkcionējošai demokrātijai, kas nepastāv pati par sevi, bet tā jāveido diendienā," norādīja IZM.
Nākamajos septiņos gados svarīgi ir attīstīt sabiedrības iesaistes un informēšanas, valodas politikas popularizēšanas virzienu. Latviešu valodas prasmes un lietojuma nostiprināšanās visā Latvijā nenotiek vienmērīgi, vērojamas arī reģionālās atšķirības. Iezīmējas pārmaiņas svešvalodu pozīcijās, īpaši jaunākajā paaudzē krievu valodas loma mazinās un strauji pieaug angļu valodas lietojums.
Turpmākajos septiņos gados plānots sasniegt šādus valsts valodas politikas rezultātus:
- zinātniskā izcilība un ilgtspēja latviešu valodas un lībiešu valodas pētniecībā;
- latviešu valodas apguves un pilnveides iespēju daudzveidība;
- latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanās.
IZM norādīja, ka mērķtiecīga rīcība valsts valodas nostiprināšanā būtiski palielinās laikā, kad latviešu valodai jāsaskaras ar digitālās vides, mākslīgā intelekta un citiem globalizācijas izaicinājumiem.
"Būtiski ir veicināt jauniešu interesi par savu dzimto valodu, tās dziļāku iepazīšanu un mūsdienīgu apguvi. Ir svarīgi, lai valodas politika ir vērsta uz sabiedrības līdziesaisti, mūsdienīgām, jaunatni uzrunājošām aktivitātēm un tehnoloģijām. Ir mērķtiecīgi jāizmanto digitālie rīki terminoloģijas, vietvārdu, datos balstītu pētījumu un latviešu valodas mācību nodrošināšanai," uzsvēra ministrijā.
Kā svarīga izcelta arī latviešu valodas digitālo resursu attīstība un zinātniskais darbs valodas izpētē. To nodrošinās pētījumu projekti valsts pētījumu programmā “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” un pasākumi korpuslingvistikas prasmju attīstīšanai dažādām mērķa grupām, lai latviešu valodas resursus varētu pilnvērtīgi izmantot gan Latvijā, gan visā pasaulē.
Lai sasniegtu pamatnostādnēs plānotos mērķus un rezultātus, ministrija ir izstrādājusi pamatnostādņu īstenošanas plāna 2021.–2023. gadam projektu, kas 19. augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Plānā iekļauti īstenojamie pasākumi trijos valsts valodas politikas rīcības virzienos: attīstība un drošumspēja; resursi un ilgtspēja; sabiedrības līdzdalība un atbildība.
