Panorāma

Kāpēc atcelta izstāde «Honkongas ceļš»

Panorāma

Panorāma

Izstrādātas valodas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem

Valodas pamatnostādnēs izcelta katra iedzīvotāja atbildība par to, kā raksta un runā

Ar Valsts valodas pamatnostādnēm nākamajiem septiņiem gadiem vēlas sekmēt valodas izpēti, valodas resursu attīstību un digitalizāciju, kā arī stiprināt katra iedzīvotāja līdzdalību un individuālo atbildību par to, kā rakstām, runājam un kādu valodu atstāsim nākamajām paaudzēm. Otrdien, 24. augustā, pamatnostādnes plāno skatīt valdībā.

Latviešu valodu nākamajos septiņos gados plānots stiprināt gan informatīvajā vidē, it īpaši digitālajā, gan paplašināt lietojumu Braila rakstā. Paredzēts attīstīt latgaliešu rakstu valodu, kā arī saglabāt lībiešu valodu. Vajadzīgs stiprināt gan latviešu valodas prestižu, gan lietojumu. Tajā skaitā paredzēts pilnveidot pedagogu un zinātnieku valodas zināšanas, latviešu valodas stiprināšanā iesaistot arī sabiedriskos medijus.

Dokumentā uzsvērta arī katra valodas lietotāja atbildība par to, kā rakstām un kā runājam. 

"Arī pašam ir jāpievērš vairāk uzmanības tam, kā raksta un runā.

Un, vai to var saprast, vai tur nav pārāk daudz jau kādu aizgūtu vārdu," stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Vineta Ernstsone.

Aizvadītajos gados veiktās aptaujas parāda, ka uzlabojusies latviešu valodas prasme, kā arī par gandrīz piektdaļu pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kam patīk runāt latviešu valodā. Dati parāda – jo jaunāks cilvēks, jo labāka valodas prasme un līdz ar to arī pozitīvāka attieksme pret tās lietojumu. Iepriekšminētais attiecas uz mazākumtautībām, kas saziņā ar latviešiem vairāk runā latviski nekā vēl pirms dažiem gadiem. Lai gan latviešu valoda nav apdraudēta un kopumā situācija ir pozitīva, latviešu valodas speciālisti norāda – nav arī pamata visu atstāt pašplūsmā.

Inita Vītola, kura pārstāv Latviešu valodas aģentūru, norādīja – katrs mēģinājums mazināt nepieciešamību pēc latviešu valodas lietojuma mācību iestādē vai zinātnē pa mazam gabaliņam drupina valodas politikas stabilitāti un attieksmi pret valodu. 

"Reizēm valoda neapzināti, visticamāk, tiek padarīta tāda... Ar argumentu, ka ar latviešu valodu mēs nekur tālu netiksim. Mēs tiksim tikpat tālu kā jebkura cita valsts ar savām nacionālajām valodām. Bet zemapziņā nereti šādi notikumi atstāj ietekmi, un lingvistiskā attieksme ir viens no tiem, ko mainīt cilvēka apziņā ir ārkārtīgi grūti," stāstīja Vītola.

Tāpēc valodas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem, kurās strikti pateikts, ka valsts valoda ir neapgāžama vērtība un cieši saistīta ar valsts pastāvēšanu, Vītola vērtē kā labi izstrādātas. Viņa arī uzteica, ka jaunajās pamatnostādnēs izcelta vairs ne sabiedrības, bet katra sabiedrības locekļa atbildība par valodas lietojumu.

Par pamatnostādnēm nākamajiem septiņiem gadiem atzinīgi izsakās arī Valsts prezidenta kancelejā. Tiesa, dokuments šī gada laikā tieši pēc prezidenta iesaistīšanās tika vairākkārt pārstrādāts. Prezidenta padomniece norādīja – balstoties uz šo dokumentu, turpmāk jāstrādā, lai nepieļautu situācijas, kad darba tirgū tiek diskriminēti cilvēki, kas neprot krievu valodu, kā arī paralēli latviešu valodas apguvei jāstiprina arī citu Eiropas valstu valodu apgūšana.

"Problēmas sākas, ja mēs dzīvojam vienā valodu putrā, kad cilvēki vairs nezina valsts valodu un arī nemaz ne tik labi angļu valodu. Un tāpēc viens svarīgs uzstādījums ir tas, ka latviešu valodai ir jābūt tur, kur ir latvieši.

Tas nozīmē – ja latviešu jaunatne ir digitālajā vidē, tur ir jābūt latviešu valodai,"

sacīja Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte.

Plānots, ka valsts valodas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem valdība apstiprinās otrdien, 24. augustā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt