Programma tika atklāta ar amatpersonu un ekspertu diskusiju, kurā vērtētas gan programmas sniegtās iespējas, gan ar to saistītie izaicinājumi.
Latvijas Radio korespondents Gunārs Valdmanis stāstīja, ka programma ir proaktīvs solis, lai viņus piesaistītu Latvijai. Jauniešiem piedāvās praksi darbavietās, kurās trūkst speciālistu. Programmas īstenotāji cenšas palīdzēt labi izglītotiem jauniešiem atgriezties Latvijā, un, lai gan stipendijas saņems tikai desmit cilvēki, tā varētu palielināt interesi par atgriešanos Latvijā.
Programmas īstenotāji jau bija gatavi arī jautājumam, kāpēc šādu labi apmaksātu darbu nepiedāvā vietējiem, un skaidroja, ka lielākoties vakances ir tādas, ka Latvijā šādu speciālistu nav, jo izglītības sistēmā nav atbilstošu studiju programmu vai citu iemeslu dēļ. Programmas autori pieļauj – ja Latvijas atrastos kāds atbilstošs speciālists, viņam nebūtu nekādu šķēršļu iegūt šo darbu, stāstīja Valdmanis.
Programmu plānots turpināt arī nākamgad, tiesa, to nepaplašinot un piedāvājot stipendiju vien desmit cilvēkiem. Taču programmas īstenotāji cer, ka tas, ka cilvēki uzzina par šādu programmu un pārliecinās, ka augstas kvalifikācijas darbinieki ir Latvijā gaidīti, atstās pozitīvu iespaidu un pievienotā vērtība būs lielāka.
Valsts kanceleja aicina jaunos speciālistus, kuri augstāko izglītību ieguvuši ārzemēs, pieteikties jauniešu reemigrācijas programmai "Darbs valsts pārvaldē". Programmas ietvaros praksei valsts pārvaldē plānots uzņemt 10 jauniešus dažādās jomās - inženiertehnika, loģistika, IT, ekonomika, finanses, starptautiskās tiesības un attiecības, investīciju piesaiste un citas.
"Pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem visdažādākajās jomās valsts pārvaldē ir liels. Prakses iespēja tiek piedāvāta jauniešiem, kuri augstāko izglītību ir ieguvuši kādā no ārvalstu augstskolām. Valsts pārvaldei ir nepieciešami augsti kvalificēti, inovatīvi speciālisti, un ir liels prieks, ka piedāvājot prakses iespējas valsts pārvaldē, mēs veicinām arī reemigrāciju," stāsta Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
10 jauniešiem konkursa kārtībā reemigrācijas programmas "Darbs valsts pārvaldē" ietvaros piedāvās no aprīļa sākuma līdz šī gada beigām stažēties kādā no valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši katra praktikanta specialitātei, saņemot ikmēneša stipendiju - 1000 eiro uz rokas.
Stažēšanās laikā jauniešiem būs regulāri jāsniedz atgriezeniskā saite par savu darba ikdienu publikāciju veidā internetā. Reizi mēnesī notiks programmas dalībnieku tikšanās. Veiksmīgas sadarbības rezultātā starp praktikantu un valsts pārvaldes iestādi jaunajam kolēģim piedāvās pastāvīgu darba vietu.
"Lai uzrunātu pēc iespējas lielāku ārzemēs dzīvojošo jauniešu skaitu, informācija par šo projektu tiks izplatīta diasporām, latviešu medijiem ārvalstīs, kā arī sociālo tīklu domubiedru grupās. Projekta ietvaros sadarbojamies ar Draugiem.lv, kur lapā "Valsts draugiem" izveidota aplikācija šai programmai. Aicinām ikvienu, kurš pazīst kādu, kam šī būtu iespēja atgriezties Latvijā, dalīties ar šo informāciju arī individuāli!", aicināja Dreimane.
Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte stāsta Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" sacīja, ka pastāv varbūtība, ka pēc gada darba valsts pārvaldē cilvēks var aiziet no šī darba. Taču programmas virsmērķis ir dzimtenē atgriezt jauniešus, nevis, lai viņi obligāti strādātu valsts pārvaldē. Upīte uzsver, ka šie cilvēki nebūs "kafijas vārītāji" vai "dokumentu pārbīdītāji".
Viena no cilvēkiem, kas sešus gadus strādājusi un mācījusies Anglijā, un tagad strādā Rīgā ir pilsētvides plānošanas speciāliste Ljeta Putāne. Viņa akcentē, ka šad tad Latvijā nevar apgūt mācības, kuras ir vajadzīgas Latvijai, taču akadēmiski tās var apgūt tikai ārzemēs. Putāne paredz, ka ļoti daudzi jaunieši atsauksies šādam Valsts kancelejas piedāvājumam.
Savukārt migrācijas pētniece Inese Šūpule šo programmu vērtē kā ļoti labu. "Varbūt šis ir labs sākums (..)," viņa vērtē. Tieši jaunieši ir elastīgāki šādai programmai, jo viņiem nav ģimenes un finansiālu saistību, līdz ar to viņu dzīve nav dzelžaini stabila.
Salīdzinoši laba atalgojuma nodrošināšana tieši ārvalstīs izglītotajiem darbiniekiem gan var sarūgtināt vietējos darba meklētājus. Tomēr, kā uzsver viens no programmas autoriem, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers, jārēķinās, ka programma skar tieši speciālistus ar augstu kvalifikāciju, kuriem par savu izglītību nereti nācies maksāt dārgāk, nekā Latvijā. "Mūs arī kritizē pašā darba grupā. Bet šeit ir tas, ko sauc par pozitīvo diskrimināciju. Ja cilvēkiem Latvijā, šķiet, ka tie, kas ir aizbraukuši, tiek piedāvāts kaut kas vairāk nekā palicējiem. Tas rada nekomfortablu sajūtu. Bet te ir jāsaka - ir investīcijas studijās, ko Latvijā nav iespējams atpelnīt un otrkārt, daudzi pētījumi parāda, ka neatgriežas tie, kas ir vislabāk izglītoti," saka Austers.
Socioloģe, migrācijas pētniece Aija Lulle šo programmu vērtē ļoti pozitīvi, norādot, ka ārvalstīs izglītību ieguvušiem darbiniekiem šis piedāvājums ir vērtējams kā labs. "Es ļoti pozitīvi vērtēju šo soli (..) Tas ir ļoti konkrēts un ļoti pievilcīgs piedāvājums (..)," viņa stāsta. Lulle norāda, ka šī būtu veiksmīga pāreja no studiju uz darba dzīvi.
Speciālisti arī prognozē, ka, visticamāk, pēc prakses beigām ar labākajiem jaunajiem speciālistiem sadarbība tiks turpināta, jau noslēdzot darba attiecības.
